Dienas aptaujātie juristi uzskata, ka uzņēmumam ir pamats vērsties pret S. Stenderu, tomēr skeptiski vērtē pārējos NP Foods plānus - vēršanos Eiropas Komisijā (EK) ar sūdzību par konkurences kropļošanu.
Jūnijā izskanēja ziņas, ka vafelēs Selga kaitīgo transtaukskābju saturs ir 44%. Šī S. Stendera atklāsme izraisīja lielu ažiotāžu, un, kā raksta Nozare.lv, pēc tam strauji krities vafeļu noiets. Sekoja asa ražotāju pretreakcija, ražotāji vērsās Konkurences padomē un pat Drošības policijā (DP), vainojot profesoru darbībās, kas grauj Latvijas ekonomiku, par to draud pat līdz 12 gadiem ilgs cietumsods. DP vēl izvērtē iesnieguma saturu, taču profesoram jau nācies atvainoties, jo izrādījies, ka kļūdījies kāds laboratorijas darbinieks un vafelēs Selga ir vien ap 8% kaitīgās vielas. NP Foods vērsies valsts pārvaldītajā Pārtikas drošības institūtā (BIOR), kura analīzes uzrādījušas vien 1,5% transtaukskābju, tāpēc uzņēmums uzskata, ka profesora izteikumi ir mēģinājums graut tā reputāciju.
«Kad ir precīzi procenti, cik no mērķauditorijas ir atteikušies vai atteiksies no vafelēm, varam pēc matemātiskas formulas aprēķināt kaitējuma apjomu un izvirzīt prasību. Pētījums par to ir procesā, un datus varbūt saņemsim šonedēļ,» norāda uzņēmuma pārstāve Rita Voronkova.
Atvainošanās - minimums
«Tāda iespēja ir,» jautāts, vai NP Foods var vērsties tiesā pret S. Stenderu, atzīst zvērināts advokāts Agris Bitāns, kurš piebilst, ka pie atbildības var saukt arī par neapzinātu aizskārumu, ja profesors sākotnēji nav zinājis, ka pieļauta kļūda. Viņš gan pieļauj, ka profesoru varētu arī attaisnot, ja viņam izdotos pierādīt, ka sākotnējās analīzes uzrādītais rezultāts bijis tik slikts, ka par to bija uzreiz bija jābrīdina sabiedrība.
Līdzīgās domās ir zvērināts advokāts Aldis Gobzems, kurš norāda: «Tīri emocionāli esmu nostājies Latvijas uzņēmuma pusē, jo no malas tas izskatās kā visīstākā nomelnošanas kampaņa. Jebkurā gadījumā prasīt kā minimums publisku atvainošanos tādā pašā apjomā, kā izskanēja sākotnējā ziņa, uzņēmums var.»
Zvērināts advokāts Lauris Liepa norāda, ka «specifiski šādu prasību, kurās būtu vērsies pārtikas uzņēmums, Latvijā ir ārkārtīgi maz, lai gan šādi gadījumi ir bijuši, - uzņēmumi diezgan bieži, kad noskaidrota patiesība, nolemj tālāk neiet - jo vairāk šādu jautājumu cilā, jo vairāk sabiedrībai tas tiek atgādināts». Arī viņaprāt, NP Foods pret S. Stenderu var vērsties.
Uz EK necerēt
NP Foods paziņojis, ka plāno EK lūgt izvērtēt «nepamatotus un prettiesiskus konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū». Jāpiebilst, ka nesen līdzīgs skandāls izcēlies Rietumeiropā - Vācijas Hamburgas federālās zemes veselības ministre paziņoja, ka nāvējošās zarnu infekcijas uzliesmojumā vainojami Spānijā audzētie gurķi, un tas šīs valsts lauksaimniekiem radīja milzu zaudējumus. Vēlāk izrādījās, ka gurķi nav vainīgi, un Spānija paziņoja, ka pieprasīs no Eiropas Savienības 80 miljonus eiro zaudējumu atlīdzināšanai.
Dienas aptaujātie juristi gan uzskata, ka abi gadījumi nav vienlīdzīgi. A. Gobzems norāda, ka svarīgs ir jautājums, no kā kompensāciju prasīt. «Vai tas, ka profesors ir no kādas valsts, nozīmē ka visai valstij ir jāatbild? Vai EK iejauktos vienas privātpersonas un viena privātuzņēmuma strīdā?» viņš jautā. Arī L. Liepa pret šo ieceri ir skeptisks: «Ja tā ir valsts amatpersona, kas izsakās negatīvi par citas valsts ražojumiem, kā tas bija Spānijas gurķu gadījumā, var runāt par vienotā tirgus principu pārkāpumiem. Bet, ja tā ir privātpersona, neatkarīgs speciālists, skaidrs, ka te Eiropas tiesību kontekstā atlīdzinājumu nevarētu skatīties.»