Protesta akcijā pieprasīs atsākt pensiju indeksāciju, samazināt PVN apkurei un atjaunot dzīvokļu pabalstus

Vinķeles kundzi uz karātavām. Tagad tikusi siltā vietā un tik pretīgi izrunājas. Kas tad patreizējo Latviju saglabāja? Tie bija patreizējie pensionāri, kas par niecīgām algām strādāja pēc labākās sirdsapziņas. Bet, kas nestrādāja un nav pietiekams darba stāžs, lai kar arī tagad zobus vadzī. Kāpēc viņus glabj nodokļu maksātāji. Laukos darba rokas vajadzīgas. Lai ņem lāpstas un rok zemi. Pavasaris tuvojas, var apsēt un apstādīt dārzus, tad būs ziemā, ko likt uz zoba...

Valdības nostāja pret veciem cilvēkiem ir bezjēdzīga. Sen vajadzēja noteikt pensiju izmaksu griestus . Pensiju neapliekamo minimumu jāpalielina vismaz līdz 300.-latiem . Tad nevajadzēs meklēt citus variantus, lai cilvēki varētu samaksāt par dzīvokli un apsaimniekošanu.

HARTA 13 . Lasīt šeit http://www.twitlonger.com/show/lb0juv Latvijas nācija briesmās ! Tagad ir tas brīdis, kad var un vajag atjaunot Latvijas Republiku, referenduma slieksni un vēlēšanu likumu. Mēs aicinām visus Latvijas cilvēkus, kuri mums piekrīt, pievienoties HARTAI 13. 1977. gada 1. janvārī vairāki simti Čehoslovākijas intelektuāļu parakstīja Hartu 77. Tajā skanēja aicinājums Čehoslovākijas valdībai ievērot 1975. gada Helsinku konferences Noslēguma akta punktus par vārda brīvību. 1979. gada 23. augustā vairāk nekā 40 Baltijas disidentu parakstīja savu – Baltijas hartu. Hartas vārdu baltieši pieņēma Hartas 77 ietekmē. Baltijas hartas parakstītāji kā okupētu valstu pārstāvji iekļāva tajā politiskas prasības. Viņi pieprasīja Baltijas tautu tiesības lemt savu likteni. Arī atjaunot valstiskumu. Baltijas harta bija aicinājums PSRS, VFR, VDR valdībām, Atlantijas hartu parakstījušo valstu valdībām un ANO ģenerālsekretāram anulēt 1939. gada 23. augusta Molotova–Ribentropa paktu un novērst tā sekas. Vēlāk Baltijas harta pasaulē ieguva apzīmējumu – Baltijas memorands. Baltijas hartas pieņemšanu organizēja disidenti no Lietuvas Brīvības līgas. Lietuvā cilvēktiesību aizstāvības kustībai bija senākās tradīcijas Baltijā. 1976. gadā tika dibināta Lietuvas Helsinku grupa, kas prasīja 1975. gada Helsinku konferences noslēguma dokumenta prasību ievērošanu Lietuvā. Baltijas hartā cilvēktiesību aizstāvji aicināja pasauli atzīt Baltijas tautu tiesības uz nacionālo suverenitāti. Baltijas hartu atbalstīja arī PSRS cilvēktiesību aizstāvji. Pazīstamākais no viņiem bija akadēmiķis Andrejs Saharovs. Vienīgā viņu piebilde bija tāda, ka Baltijas valstu iedzīvotājiem par neatkarību jālemj referendumā. http://www.harta12.ee/est/ http://nra.lv/viedokli/viktors-avotins/90090-igaunija-tautas-saeima.htm http://rus.postimees.ee/1040058/hartija-12-jestonskaja-jelita-buntuet-protiv-politicheskogo-zastoja/ http://rus.postimees.ee/1048512/hartija-13-hartija-pozitivnyh-myslej HARTA 13 Latvijas nācija briesmās ! "Latvijas valsts vara ir zaudējusi atgriezenisko saiti ar sabiedrību, kura nepieciešama lai tauta ticētu, ka vara to pārstāv. Varai Latvijā vairs nav nepieciešams rēķināties ar sabiedrību. Tā uzskats, ka mērķis attaisno jeb kurus līdzekļus. Varas nesēji ņirgājas par demokrātiskiem principiem un ir viegli pērkama. Valdības vārdā tiek melots. Šodienas politiskā „elite”, ir līdzīga huntai. Notiek nepārtraukta posteņu un labumu tirgošana. Partejiskums kļuvis par pretstatu sabiedrībai. Uzticību zaudējušās politiskās grupas (partijas) noārda visu politisko un saimniekošanas sistēmu. Atvērtas sabiedrības pamatiezīmes ir pienākums sniegt sabiedrībai atskaiti par paveikto un ne tikai „politiski”, bet gan likumīgi atbildēt par radītajiem zaudējumiem. Atbildība atbilst demokrātiskas ,valstiskas un tiesiskas valsts normai,no kuras mums pat pēdas zudušas. Vairāk un vairāk Latvijas cilvēki nespēj saredzēt varā, nedz savas politiskās gribas, nedz ētikas nesējus. Tauta ir pacietīga, un vara to ļaunprātīgi izmanto. Tā turpinot, meli, krāpšana un izlikšanās var kļūt par normu ne tikai varas nesējiem, bet arī visai sabiedrībai.Politiskā krīze, arī atbalsojas visās kultūras izpausmēs un tas jau ir drauds nācijas pastāvēšanai. Ir nepieciešams jauns sociālais līgums. Ne valsts prezidents, ne parlaments nav izrādījuši gatavību mainīt izkurtējušo sistēmu. Tāpēc pilsoniskai sabiedrībai, savas gribas īstenošanai ir jāveido ALTERNATĪVA institūcija, kurā dominētu pilsoniskās sabiedrības kompetenti pārstāvji. Ir nepieciešams, lai Latvijas politiskā sistēmā tiktu atbalstīta, atvērtība, uzticība un pilsoniskās sabiedrības ietekme uz politiku: Jāatjauno, demokrātijas atliekas, kuras vēl bija - tautas nobalsošanā ar ierosināšanas slieksni 10 000 parakstu. Vēlētājam jābūt iespējai, izvēlēt sev tīkamus deputātus, neatkarīgi no tā atrašanās, vienā vai otrā listē. Kā tas jau bija Latvijas brīvvalsts vēlēšanu likumā. · parlamentā pārstāvētās organizācijas nedrīkst monopolizēt ceļu pie varas, un jāvienkāršo partiju veidošanas kārtība un brīva, ārpus partiju pārstāvju iekļūšana parlamentā; · pilsoņiem jābūt plašākām iespējām izteikt savu politisko gribu ne tikai kārtējās vēlēšanās. Ir jāizveido vienkāršota tautas iniciatīvas īstenošanas sistēma, likumu ierosināšanai. · Tagad ir tas brīdis, kad var un vajag atjaunot referenduma slieksni un vēlēšanu likumu. Mēs aicinām visus Latvijas cilvēkus, kuri mums piekrīt, pievienoties šai hartai." Valfrīds Puķe Edvīns Puķe Gvido Puķe Jānis Danos

ha ha ha kaut tava maate spraagtu nost, un prasitu lai samaksaa par dzivokli un zaaleem!

Ušakova kabatas "arodbiedrības" šuneļi atkal rej.

"Valdība, sākoties krīzei, samazināja iztikas līdzekļus Latvijas iedzīvotājiem līdz minimumam, solot tos atgriezt iepriekšējā līmenī, kad krīze būs pārvarēta. Ikviens no Latvijas iedzīvotājiem izjuta pārmaiņas - nācās iemācīties dzīvot, "savelkot jostas ciešāk", daudzi bija spiesti pamest valsti. Visvairāk šī izmaiņas skāra tādus sociālos slāņus kā pensionārus.. ........................... 1) Ja nemaldos, šī krīze pensionārus skāra vismazāk, jo viņu ienākumi nesamazinājās, kad strādājošajiem algas samazinājās par 20-50%, 2) pensionāri skatās nepareizajā virzienā. Tā vietā vajadzētu: a) sakārtot informācijas apmaiņu ar Krieviiu tā, lai tiktu izslēgta iespēja daļai cilvēku saņemt gan Krievijas, gan Latvijas pensijas (galvenokārt nepilsoņiem) - te ir iespēja ietaupīt lielu naudu. Vai arī apturēt līgumu ar Krieviju par pensiju maksāšanu, ja viņi negrib šīs lietas sakārtot, b) noteikt griestus lielajām pensijām, kā arī nemaksāt pensijas cilvēkiem, kuru neto bagātība pārsniedz 500k- 1 mlj. LS. Valsts viņiem ir devusi iespēju nopelnīt bagātību - lai iztiek ar pašu līdzekļiem.