Šis ik pēc diviem gadiem notiekošais starptautiskais forums pulcē delegātus no 183 valstīm. Latviju parasti pārstāv Veselības ministrijas un tās padotības iestāžu amatpersonas. Pagājušajā gadā 10. COP konference noritēja Panamā.
Latvijas Veselības ministrijā informē, ka lai gam ministrs Hosams Abu Meri nepiedalīsies pasākumā Ženēvā, mūsu valsts būs pārstāvēta "ekspertu līmenī".
"Latvijas nostāja attiecībā uz Krievijas dalību PVO pasākumos kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā ir bijusi konsekventa un skaidra – mēs nosodām Krievijas agresiju un esam aktīvi pauduši atbalstu Ukrainai, tai skaitā veselības aprūpes jomā," pauž ministrija.
Kā PVO dalībvalsts, Krievija piedalās konferencē uz vienlīdzīgiem nosacījumiem ar citām valstīm. Tās delegācijai nav nekādu ierobežojumu veikt pārrunas vai saskaņot veselības politikas jautājumus ar citu valstu pārstāvjiem.
Saskaņā ar avotiem Ukrainas valsts institūcijās un ārvalstu medijos (LaVerita), ziņots, ka pēdējās konferences laikā Eiropas Komisijas pārstāvji – darbojoties Eiropas Savienības vārdā – klaji ignorēja starptautiskās sankcijas un diplomātiskās rekomendācijas, kas aizliedza pārrunas un koordināciju ar agresorvalsts pārstāvjiem.
Avoti apgalvo, ka pasākuma laikā notikuši nepubliski divpusēji kontakti, tostarp koordinācijas tikšanās starp Eiropas Komisiju un Krievijas delegāciju par konferences lēmumiem, neskatoties uz Ukrainas iebildumiem.
Tā nav pirmā reize, kad PVO – ietekmīgākā globālās veselības politikas organizācija – izraisa bažas ar darbībām, kas šķietami leģitimizē Krieviju, valsti, kas starptautiski izolēta tās kara pret Ukrainu dēļ.
Šī gada jūnijā redzamākie politiķi no Baltjas un Ukrainas stingri nosodīja PVO Eiropas direktora Hansa Kluges vizīti pie Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova Kremlī.
Igaunijas sociālo lietu ministre Karmena Jollere sacīja Politico, ka Kluges vizīte var tikt interpretēta kā “atbalsts režīmam, kas apzināti apdraud tās pašas vērtības, kuras PVO it kā aizstāv.”
Kā piemēru viņa savā ierakstā platformā X norādīja uz uzbrukumiem vairāk nekā 1700 Ukrainas veselības aprūpes iestādēm. Neskatoties uz to, Krievija nekad nav tikusi ne atstādināta, ne izslēgta no PVO.
Pēc Ukrainas institūciju avotiem, Krievijas un PVO sadarbība šogad pastiprinās. Ķīna šogad kļuva par galveno organizācijas donoru, piecu gadu laikā apsolot 500 miljonus ASV dolāru. Līdzīga situācija gaidāma arī šogad – Krievijai netiek piemēroti nekādi ierobežojumi.
Krievija jau ir apstiprinājusi savu dalību kā pilntiesīga konferences dalībniece. Agresorvalsts varēs arī koordinēt savas darbības ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, kuriem, neskatoties uz pērnā gada notikumiem, nav dots norādījums rīkoties citādi.