Piedāvājums bija fikcija, kas tika uzsūtīts 15 Latvijas lielākajām pašvaldībām. Rīkotāji apņēmās segt ceļa un uzturēšanās izdevumus, no pašvaldības puses ierēdņiem tiktu segta komandējuma nauda un konferencei tiktu tērēta nedēļa no darba laika. Savu dalību konferencē apstiprināja pārstāvji no Ogres, Talsu un Jelgavas pašvaldībām, kā arī Jūrmalas mērs Gatis Truksnis. Viņš gan pēdējā brīdi, kad par ceļošanu sāka interesēties žurnālisti, savu piekrišanu atsauca.
AP ziņoja, ka ik gadu Latvijas ierēdņi tērē vairākus miljonus latu, lai dotos komandējumos. Tie ir gan dažādi pieredzes apmaiņas braucieni, gan semināri un konferences. No publiskās naudas, ko iedzīvotāji maksā nodokļos, viņiem tiek segti ceļa un viesnīcas izdevumi. Tiek maksāta arī dienas nauda, turklāt paralēli viņi saņem algu. Līdzās naudai viņi tērē arī savu darba laiku. Ekspeirimenta mērķis bija pārliecināties, cik rūpīgi tiek pieņemti lēmumi, uz kurieni doties.
Konferences piedāvājums tika nosūtīts angliski, konferences temats – transports un zaļā enerģija, daļa no konferences lektoriem bija izdomāti, turklāt to caur kādu nevalstisko finansē liels Vācijas uzņēmums, kas aktīvi darbojas arī Latvijā un kas rada korupcijas riskus. Detalizētāka informācija pieejama nebija, tāpēc, piemēram, no dalības konferences atteicās Rīga, kā arī citas pašvaldības. Toties uz konferenci bija gatava doties Ogres novada komunālās nodaļas vadītāja Valentīna Jahimoviča, nodaļas vides speciālists Aivars Bigačs, Jelgavas autobusa parka pārstāvji Pēteris Salkazanovs un Gints Burks, Talsu Komunālās nodaļas vadītāja vietnieks Uldis Ezergals.
Jelgavā vajadzība pēc konferences tika skaidrota ar nepieciešamo informāciju par to, kā citās valstīs tiek risināti vides draudzīgi transporta jautājumi, savukārt ne Talsu, ne Ogres pārstāvji īsti nevarēja pateikt, kāpēc viņi piekrituši braukt. “Ja jums noliktu biļetes uz galda, jūs nebrauktu,” raudījuma AP atzina Ogres pārstāvis Aivars Bigačs. Ezergals no Talsiem žurnālistei savukārt skaidroja, ka galīgo piekrišanu jau vēl nemaz nav devis, lai gan konferences organizatoriem bija jau nosūtījis savu personas kodu biļešu rezervācijai. Braucienam piekrita un savus personas datus atsūtīja arī Gatis Truksnis, taču vēlāk, norādot, ka brauciens tomēr būtu nelietderīgs, no tā atteicās.
Raidījuma AP diskusijas daļā Ogres novada mērs Edvīns Bartkevičs, skaidrojot, kāpēc viņa novada pārstāvji nolēmuši braukt, nemaz neslēpa, ka pašvaldībās daudzi komandējumu uztver kā atvaļinājumu un papildus bonusu darbiniekam, kurš labi strādā. Valsts Kontroles (VK) padomes loceklis Aivars Ērglis savukārt norādīja, ka šāds viedoklis pašvaldībās ir visai populārs. Pirms pieciem gadiem, piemēram, Siguldas pašvaldībā darba koplīgums paredzējis, ka reizi gadā visiem darbiniekiem no komandējumiem paredzētajiem līdzekļiem tiek apmaksāts pieredzes brauciens. Vēl „krāšņāk” notiekot pašvaldību kapitālsabiedrībās. Kā revīzijās secinājusi VK, tur komandējumu pārvēršana par ekskursijām ir parasta lieta. Kāds uzņēmums komandējumā uz Spāniju nosūtījis pat 26 darbiniekus vienlaicīgi.
AP arī secināja, ka ir ļoti dažāda prakse, kā pēc komandējuma ierēdņi atskaitās par gūto pieredzi un brauciena lietderību. Ir pašvaldības, kur šīs atskaites ir plašas un izsmeļošas, bet ir arī tādas, kur atskaite aprobežojas ar vienu teikumu. Pavisam „klibo” atskaišu publiskums, kas ļautu arī sabiedrībai vērtēt, cik lietderīgi tiek tērēti līdzekļi. Nedz pašvaldību, nedz ministriju, nedz arī Valsts Kontroles mājas lapās internetā ar tām iepazīties nevar. Savukārt Liepājas pašvaldībā komandējumu atskaites uzskata teju par valsts noslēpumu. Uz žurnālistu lūgumu atsūtīt atskaišu paraugus, domes pārstāvis atbildēja, ka "paraugus ar aizpildītām formām diemžēl nevaru nosūtīt, jo tie satur informāciju par notikušajām sarunām, kuru publiskošanai mums nav akcepta.” Vairāku pašvaldību atbilde par to, kāpēc atskaites nevarētu padarīt publiskākas, bija “to neprasa likums”. Ogres novada mērs Bartkevičs raidījumā gan solīja, ka viņa vadītā pašvaldība ir gatava atskaites publicēt arī internetā.
Valsts kanceleja, komentējot "politiskā tūrisma" praksi, norādījusi, ka tāda nav pieļaujama, un jebkurš komandējums jāuztver kā darbs, nevis izklaide. 2014.gadā valsts iestādes komandējumos paredzējušas tērēt apmēram 22 miljonus eiro. Pēc AP informācijas, lielās pašvaldības vidēji gadā komandējumos tērē apmēram 100 tūkstošus latu, savukārt nelielās – 25 līdz 40 tūkstošiem latu.