Laika ziņas
Šodien
Sniegs
Rīgā -1 °C
Sniegs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Raidījums: Autovadītājus tiecas sodīt arī par sīkiem pārkāpumiem

Lai arī Latvijā amatpersonas runā, cik slikti ir pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu un tas lielā mērā vainojams daudzu cilvēku nāvē, situācija uz Latvijas ceļiem pierāda, ka ātrumu pārsniegšana kļuvusi par ikdienišķu likuma pārkāpumu, secinājis Latvijas Televīzijas raidījums Aizliegtais paņēmiens, izmantojot radarus un ar dažādiem citiem eksperimentiem.

Latvija ir arī viena no iecietīgākajam valstīm visā Eiropā, ja raugās uz to, cik mazi te ir sodi. Tos tagad nolemts padarīt bargākus, un, ja īstenosies Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vēlme sodīt arī tos autovadītājus, kas atļauto braukšanas pārsniedz par 10 kilometriem stundā, sodus var nākties maksāt gandrīz visiem Latvijas šoferiem.

Raidījums eksperimenta laikā vairākos kontroles braucienos pa Jelgavas šoseju virzienā uz Rīgu secinājis, ka rīta agrumā vidējais ātrums te pārsniedz ne vien likumā pieļautos 90 kilometrus stundā, bet sniedzas pat līdz 110 kilometriem stundā. Daudzi brauc vēl ātrāk, pat neraugoties uz tumsas dēļ ierobežotiem redzamības apstākļiem un gaisa temparatūru ap nulli grādiem, kas rada tā saucamā "melnā ledus" bīstamību.

Regulāru ātruma pārsniegšanas tendenci uzrāda arī Latvijas valsts ceļu mērījumi uz Latvijas lielākajām šosejām, un gandrīz uz visām vidējais ātrums novembrī pārsniedzis 90 kilometrus stundā. Masveidā noteikumus autovadītāji pārkāpj arī pie Rīgas skolām, kur atļautais ātrums ierobežots līdz 30 kilometriem stundā. Raidījuma veiktie radara kontrolmērījumi pie trim skolām liecina, ka liela daļa šoferu brauc ātrāk par 40 kilometriem stundā, fiksēti arī daudz lielāki ātrumu pārsniegumi – pat 75 kilometriem stundā.

CSDD valdes loceklis Jānis Golubevs, raidījuma komentējot situāciju, norāda, ka, lai mainītu šo tendenci, noteikti ir jāpaliena administratīvie sodi.

Patlaban Latvijā sods par ātruma pārsniegšanu līdz 20 kilometriem stundā apdzīvotā vietā ir 10 latu, bet ārpus tās – us šosejām – pieci lati. Ir iespēja tikt cauri sveikā arī tikai ar brīdinājumu, un netiek piešķirti arī soda punkti. Ātrumu pārsniedzot vairāk, soda bardzība palielinās.

Galējā situācijā pastāv iespēja uz pusgadu zaudēt vadīšanas tiesības, taču tad ir jālido gluži kā raķetei, jo, pat skrienot pa šoseju uz 150 kilometriem stundā, sods ir vien 40 latu.

Ar sodu lielumu par ātrumu pārsniegšanu Latvija ir viena no iecietīgākajām valstīm visā Eiropā.

Par ātruma pārsniegšanu līdz 20 kilometriem stundā Polijā, piemēram, jāšķiras no aptuveni 15 latiem, Vācijā 25 latiem, Īrijā 55 latiem, Francijā – vidēji 75 latiem, bet tepat Igaunijā pat no 120 eiro jeb 84 latiem.

Savukārt visbargākā valsts pret ātruma pārsniegšanu Eiropā ir Norvēģija. Te pat, pārsniedzot atļauto ātrumu pat par 5 kilometriem stundā, naudas sods sasniedz 50 latu, savukārt, pārsniedzot ātrumu par 20 kilometriem, sods sniedzas pāri trijiem simtiem. Norvēģijā pērn dzīvību uz ceļiem zaudēja aptuveni tikpat daudz cilvēku, cik Latvijā, tiesa, iedzīvotāju skaits tur ir divarpus reizes lielāks.

Izskanējis jau, ka Latvijā sodus par ātrumu pārkāpumiem līdz 20 kilometriem stundā varētu divkāršot, taču CSDD pārstāvis raidījumā Golubevs pieļāva, ka zemāko sodu – 5 latus varētu arī trīskāršot līdz 15 latiem, taču par to būšot vēl jālemj Saeimai. Golubevs arī minēja, ka esot plāns arī vēl smalkāk diferencēt sodu lielumu, atkarībā no pārsniegtā ātruma, piemēram, nosakot, ka sodāma būtu arī ātruma pārsniegšana no 1 līdz 10 kilometriem stundā, ko šobrīd atļaujas pārsniegt gandrīz visi šoferi, un pauda, ka par šo pārkāpumu varētu būt ne tikai brīdinājums, bet arī naudas sods.

Arī autoeksperts Pauls Timrots pauda, ka sodus varētu palielināt, taču jāskatās arī uz citiem avāriju iemesliem, ne tikai uz ātruma pārsniegšanu. Bijušais Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš savukārt uzskata, ka, lai situāciju uz ceļiem kļūtu labāka, ir skaidrāk jānosaka ceļu policista pienākumi, jo šobrīd viņu funkcijas ir pārāk izplūdušas. Gan CSDD, gan eksperti atbalsta arī stacionāro fotoradaru no jauna ieviešanu. Zivtiņš gan norādīja, ka plašāk būtu izmantojama arī fiktīvu jeb butaforisko radaru klātbūtne, tādā veidā ietaupot līdzekļus – Eiropas praksē uz vienu reālu fotoradaru, kas fiksē ātruma pārsniegšanu, esot trīs neīsti, kas darbojas preventīvi.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas