6.oktobrī Pumpuru vidusskolā mācību laikā iebruka griesti un tikai laimīga nejaušība izglāba Jūrmalas skolēnu dzīvības. Līdzīgi kā Zolitūdē, sākotnējās ekspertu versijas liecina, ka griestu konstrukcijai izmantotas nepiemērotas skrūves un stiprinājumi. Bet firma, kas lika griestus, bankrotējusi. Uzņēmuma amatpersonas nodibinājušas jaunu firmu, kas saņem daudz pasūtījumu Rīgas izglītības iestādēs. Nekā personīga zināms, ka šie būvnieki figurē kriminālprocesā par naudas atmazgāšanu.
Pagājušās nedēļas pirmdienā Pumpuru vidusskolā sākusies sestā stunda. Pirmklasnieki bija sagājuši pirmā stāva klasē uz pagarinātās dienas nodarbībām. Pēkšņi gaitenī atskanēja briesmīgs blīkšķis, iedarbojās signalizācija. Koridorī atskrēja sargs un ieraudzīja, ka iegruvusi daļa no piekaramo griestu konstrukcijas. Bērnus nekavējoties evakuēja, mazos pirmklasniekus vecāko klašu skolēni izcēla laukā pa pirmā stāva logiem. Piesardzība izrādījās pamatota - griesti turpināja brukt.
Krītošie reģipša gabali un metāla profils pārrāva skolas videonovērošanas kameras vadus. Gaitenī izņemtais kameras ieraksts liecinot, ka tikai sešas sekundes iepriekš nobrukuma vietai garām pagāja kāda nokavējusies skolniece. Sākts kriminālprocess par būvju celtniecības normu pārkāpšanu, ja tā rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa.
Policija kopā ar ekspertiem joprojām veic notikuma vietas apskati. Izņemti materiālu paraugi un visa dokumentācija. Slēgti visi trīs skolas stāvi, jo visos izmantotas tās pašas konstrukcijas un materiāli. Ekspertu slēdziens vēl top, bet skolas direktore informēta, ka griestu konstrukcijai izmantotas nepiemērotas skrūves un to stiprinājumi jeb dībeļi. Tie bijuši pārāk īsi, lai noturētu smago konstrukciju. Valsts policijas Jūrmalas iecirkņa priekšnieks Aleksandrs Melnis, kurš apsekojis notikuma vietu, atzīst - ja nobrukums būtu noticis starpbrīža laikā, būtu smagi miesas bojājumi vai pat letāls iznākums.
Konkursu uz Pumpuru vidusskolas remontdarbiem Gata Trukšņa vadītā Jūrmalas dome izsludināja 2011.gada vasarā. Pieteicās pieci pretendenti, un uzvarēja SIA SZMA Rīga ar viszemāko cenu - 1 079 172 eiro. Darbus firma pabeidza 2012.gada vasarā. Uz dokumenta, ka ēku var nodot ekspluatācijai, bija sešu personu paraksti.
"Man nav nekāds pamats neuzticēties kolēģiem, kuri bija šajā objektā un piedalījās tajā pieņemšanas komisijā. Arī parakstot dokumentus, kas šobrīd iesniegti policijā, uz tiem bija visu sertificēto amatpersonu apliecinājumi – gan arhitekta, gan būvuzraugu, gan darbu veicēju," raidījumam saka Jūrmalas pilsētas Būvvaldes vadītāja Vita Zvejniece.
Ne autoruzraugam arhitektam Leonīdam Tugaļevam, ne būvuzraugam Jānim Vīgantam sertifikāti nav apturēti, jo profesionālās organizācijas to nevarot darīt pēc savas iniciatīvas.
Kas labos skolas bojājumus nav zināms, jo firmai SZMA Rīga ir bankrots. Tās maksātnespēju šogad ierosināja kāds tās darbinieks, kuram nebija izmaksāta alga. Nekā personīga zināms, ka kādā no naudas atmazgāšanas shēmām, ko izmeklē Finanšu policija, figurē arī Pumpuru vidusskolas remontētāju vārds. No pusotra miljona eiro, ko ar šīs shēmas palīdzību ar celtniecību saistītās firmas izkrāpa, valstij izdevies atgūt 223 tūkstošus. Daļu procesa drīzumā plānots nosūtīt uz prokuratūru.
Līgumu par Pumpuru vidusskolas remontdarbiem parakstīja SZMA Rīga amatpersona Latvijas nepilsonis Aleksejs Zagarskihs. Viņš kopā ar Žannu Kirjonovu un Jeļisejevu Viktoru bija bankrotējušās firmas īpašnieks. Tām pašām personām tagad pieder cits būvniecības uzņēmums SZMA R, kas reģistrēts tajā pašā adresē Rīgā Bērzaunes ielā, kur atradās Pumpuru vidusskolu remontējusī firma. Kad tur ierodas TV3, ceļu aizšķērso apsargs, kurš sazvanās ar Zagarskihu. Būvfirmas amatpersona dod komandu žurnālistus pie sevis nelaist.
Kirjanovas, Zagarskiha un viņa radinieka firmas veido pilnsabiedrību, kam ir panākumi Rīgas pašvaldības iepirkumos. Tikai šogad tā ieguvusi 10 dažādus pasūtījumus remontēt galvaspilsētas skolas un citas izglītības iestādes par 3,5 miljoniem eiro.
Rīgas domes Īpašumu departamenta vadītājs Oļegs Burovs nebija dzirdējis par notikumiem Pumpuru vidusskolā un nedomā, ka viņam ir pamats liegts pilnsabiedrībai saņemt domes pasūtījumus arī turpmāk.
Pēc Zolitūdes traģēdijas likās, ka būvniecības jomā būs pamatīgas pārmaiņas, un likumdevējs un par iepirkumiem atbildīgās amatpersonas vairs nepiesegs paviršību un alkatību. Pumpuru vidusskolas direktore skumji secina, ka tā arī nav izdevies izskaust tradīciju, ka ģenerāluzņēmējs uzvar valsts un pašvaldību konkursos, taču visus darbus reāli atdot apakšuzņēmējiem. Tāpat konkursos turpina uzvarēt celtniecības firmas ar lētāko piedāvājumu, kas kā redzams pēc skolas bēdīgās pieredzes, novedis pie sekām, kas atkal varēja maksāt dzīvības.
"Lai kaut kas mainītos, ir atkarīgs no mums visiem. Mums no skolas ir jāmāca cilvēkiem, ka ir jāatbild par savu darbu! Jo, ja cilvēks domātu, viņš nekad nevarētu ieskrūvēt tādu skrūvi! Kā var ieskrūvēt tādu skrūvi, ja es zinu, ka tā var nenoturēt, pie kam sabiedriskā celtnē, kurā mācās bērni?" neizpratnē ir Pumpuru vidusskolas direktore, Jūrmalas domes deputāte Irēna Kausiniece (ZZS).