To, ka vēža slimniekiem, kas iet uz ķīmijterapiju, pienākas vakcīna pret Covid-19, bet nekādas skaidrības nav un slimnīcu mediķi par to nezina, februāra otrajā nedēļā pamanīja Arta Snipe, jo viņai tuvs cilvēks sāka ķīmijterapiju: “Ieraugot, ka cilvēkam ir jābūt augstāk, ka viņš ir augstā prioritātē, dzirdot to, ka sāk jau vakcinēt nākamās kārtas, es automātiski sāku interesēties: “Klau, tev vakar bija ķīmija. Tev neviens nepiedāvāja?” - “Nē, nepiedāvāja!”
Prioritāri vakcinējamo personu tabulā pie pirmās prioritātes vēl pirms sociālās aprūpes centriem un amatpersonām, kurus jau tajā pašā nedēļā sāka vakcinēt, 9.februāra Ministru kabineta sēdē tiešām bija parādījies grupa – pēc medicīniskām indikācijām. Tajā minēti gan onkoloģijas pacienti, gan pacienti pirms transplantācijām, gan ilgstošie pacienti.
Arī uz Artas Snipes ierakstu sociālajā vietnē Twitter, ka tas nenotiek, veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/P) 10.februārī atbildēja, ka tam ir jānotiek. “Par to jārunā ar ārstējošo ārstu. Pacienti ar smagām medicīniskajām indikācijām, nepieciešamības gadījumā, iet ārpus jebkuras rindas (1.grupa). Par to bija Imunizācijas valsts padomes rekomendācijas pirms divām nedēļām. Mediķus lēmums,” viņš rakstīja.
Tomēr uz to brīdi neviens pret Covid-19 vakcinēts pacients nebija ne vien Stradiņa slimnīcā, bet arī nevienā citā, tostarp otrā lielajā – Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā. Tajās abās šo vakcināciju plāno uzsākt no 22. februāra. Un, lai arī tieši slimnīcu speciālisti bija tie, kas kopējās sanāksmēs ministrijas paspārnē mudināja šo grupu vakcinēt ātrāk par citiem, zaļā gaisma tām tika dota līdz galam nesagatavotiem – ar Nacionālā veselības dienesta 10.februārī jeb tajā pašā dienā, kad vēlāk sekoja minētais ministra tvīts.
P.Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš norāda: “Par šo diskusijas bija sen, arī slimnīca pati ir rosinājusi. Protams, visus procesus, kā tas top, nevaram izsekot, jo arī diezgan liela daļa no šiem lēmumiem tiek pieņemta slēgtajās valdības sēdēs. Un tikai pēc zināma laika redzam to, ko no šīm sēdēm publisko.”
Šādas vakcinācijas nepieciešamību jau janvāra pirmajā pusē bija aktualizējusi arī Austrumu slimnīcas Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas vadītāja Sandra Lejniece, kuras ierosinājumu skatīja arī Veselības ministrijā. “Mums ļoti būtiski ir vakcinēt tieši tos pacientus, kas ir šobrīd ar terapiju, jo viņi ir ļoti neaizsargāti. Viņiem ir audzējs, kas pats par sevi nosaka, ka imūnsistēma nefunkcionē pietiekoši, un vēl, ir ķīmijterapija. Tā kā tā ir tā grupa, ko mēs ārstējām, ko mēs aprūpējām un par kuru mēs arī maksimāli gribam parūpēties,” viņa norāda.
Iemesli, kāpēc slimnīcas nebija gatavas tam, ko pašas rosinātāja, meklējami procesa organizēšanā. Grupas atvēršana notika vēl pirms skaidrības, kā to darīt . Turklāt vakcīnas katrai nākamai nedēļai iestādes var pasūtīt vienreiz nedēļā - ceturtdienās, un tā iekrita nākamajā dienā pēc slimnīcām nosūtītās vēstules. Nepaspējot, jāgaida nākamā. Redzot, ka šonedēļ sociālās aprūpes centros vakcinācija iet lēnāk, lielāku uzmanību varēja pārnest uz procesa paātrināšanu slimnīcās, taču tas netika apsvērts.
Vakcinācijas biroja nolikums paredz sekošanu vakcinācijai ārstniecības iestādēs, taču šī procesa ātrākai iekustināšana uzmanība īsti nebija pievērsta. “Es varu teikt, ka varbūt tur ir bijusi kaut kāda, tā kā nu, mis-komunikācija, un līdz ar to kaut kāda informācijas deva ir pietrūkusi,” secina Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča.
Veselības ministrs atzīst ka situācija nav apmierinoša un komunikācija nav bijusi pietiekama. Taču noraida kritiku trīs nedēļas strādājošā Vakcinācijas biroja virzienā. “Mums ir jāsaprot, ka tas mūsu lielais uztraukums, mūs lielais nemiers, kas ir saistīts ar šo smago pandēmiju, ar to nogurumu, kas mūsos ir sakrājies, mēs viņu izgāžam pār septiņiem cilvēkiem, kas nesen pieņemti darbā. Mēs, protams, viņus noklapēsim - ar garantiju! Bet labāk no tā nepaliks,” sacīja Pavļuts.
Arī viņš pats esot darījis visu, kas no viņa atkarīgs: “Šī problēma ir zināma, atbilstoši rīkojumi ir doti. Nacionālais veselības dienests ir informējis oficiāli, nevis neformāli, kā pirms divām nedēļām. Ir nosūtīta slimnīcām informācija. Es esmu vērsies personīgi pie lielo slimnīcu vadītājiem pagājušajā nedēļā, aicināju šo jautājumu atrisināt, tostarp arī publiskajā vietnē Twitter. Tas ir visiem redzams, ka es šim jautājumam sekoju.”
Ministra ieskatā atbildība par komunikāciju ar slimnīcām un koordinācijas problēmu izķeršanu ir Nacionālajam veselības dienestam, ne Vakcinācijas birojam. Tur savukārt norāda, ka slimnīcas informēja, bet tālākais atkarīgs no tām, jo ir jāsagatavojas. “Kā mēs līdzšinējā vakcinācijas procesā varam redzēt, no lēmumu pieņemšanas līdz praktiskām darbībām tomēr ir dažas dienas šīs nobīdes, kamēr katrā ārstniecības iestādē visi kopumā atrod tos labākos procesu organizācijas principus, un viņi sāk iestrādāties,” saka Nacionālā veselības dienesta eksperte Līga Gaigala.
Tikmēr no oficiālās atļaujas līdz aktīvākam vakcinācijas sākumam pagājusi pusotra nedēļa. Iespēju šo grupu vakcinēt ātrāk atrada vien nedaudzi, piemēram Bērnu Klīniskās universitātes slimnīca vakcinēja vairākus ilgstošo onkoloģijas pacientu vecākus un cistiskās fibrozes pacientus, kam vecums to atļāva.
Jāpiebilst, ka līdz ar pieaugošo aktivitāti, lielāks izaicinājums būs arī vakcīnu sadale. Neatbildēto jautājumu lokā pagaidām ir arī otrās vakcīnas devas saņemšana, ja pacients no slimnīcas būs izrakstīts. To varētu veikt gan tā pati slimnīca, gan ģimenes ārsts, taču risinājums atstāts šo pušu ziņā. Skaidras, vienotas kārtības nav.