Raidījums: Latvijā bez pēdām var nopirkt sprāgstvielu izejvielas

Drošības policija raidījumam norādīja, ka tai nepietiekot resursu, lai kontrolētu vissīkākos tirgotājus, un cer, ka par aizdomīgiem pirkumiem tie ziņos paši, jo to paredzot likums.    Viena no vielām, ko teroristi izmanto improvizētu bumbu izgatavošanai un sprādzienu sarīkošanai gan Irākā, gan Afganistānā, ir amonija nitrāts - mēslojums, kas nopērkams jebkurā dārza preču veikalā. Šo vielu sprādzienos Oslo izmantoja arī masu slepkava Bērings-Breivīks. Likums nosaka, ka, iegādājoties amonija nitrātu, jāuzrāda personu apliecinoši dokumenti, un pircējam ir jāparakstās, kas vielu izmantos tikai augu mēslošanai. Aizliegtā paņēmiena žurnālistam, pērkot šo vielu divu kilogramu iepakojumā veikalā Depo, tas arī tika prasīts, taču, iegādājoties analoģisku iepakojumu Centrāltirgū, nevienu pārdevēju pircēja identitāte neinteresēja. Jāatgādina, ka Bērings-Breivīks spridzeklim nepieciešamo amonija nitrāda daudzumu ieguva, iegādājoties to nelielos daudzumos un pamazām, uzdodoties par lauksaimnieku, līdz ar to viņa pirkumi palika nepamanīti.     Taču vēl satraucošāk ir tas, ka "bez pēdām" var iegādāties spēcīgas ķimikālijas, kas nepieciešamas, piemēram, acetona peroksīda izgatavošanai. No šīs vielas izgatavots spridzeklis tika izmantots nesenajos teroraktos Briselē. Viena no šīs nāvējošās sprāgstvielas sastāvdaļām ir sērskābe, kas it kā plaši nav pieejama, tomēr Aizliegtā paņēmiena žurnālists litru sērskābes iegādājās pie ķīmisko vielu izplatītāja, firmas Enola, kur arī nekādu personas apliecinošu dokumentu pircējam neprasīja.Pēc Aizliegtā paņēmiena konsultējušo ķīmiķu aprēķiniem ar litru sērskābes būtu gana, lai pagatavotu vairāk nekā desmit kilogramus acetona peroksīda - krietni lielāku daudzumu par Briseles teroraktos izmantoto spridzekļu izgatavošanai nepieciešamo.Bez lielām grūtībām iegādājama arī otra šīs sprāgstvielas sastāvdaļa – ūdeņraža pārskābe, kas mazākā koncentrācijā pieejama aptiekās, bet gluži sprāgstvielas izgatavošanai nav derīga. Šim nolūkam nepieciešama ūdeņraža pārskābe ar krietni lielāku koncentrāciju, bet tādu Aizliegtā paņēmiena žurnālists iegādājās pie personas, kas tika atrasta ar _Latgalīte_s tirgoņu starpniecību. Viņa žurnālistam arī pārdeva litru slāpekļskābes, kas savukārt ir viena no sprāgstvielu trotila un heksogēna sastāvdaļām. Tiesa, veicot šīs vielas pārbaudi, žurnālisti secināja, ka persona slāpekļskābes vietā pārdevusi sērskābi. Ūdeņraža pārskābi spēcīgākā koncentrācijā gan izdevās iegādāties.  Dažāda veida skābju pieejamības ierobežošana ir izšķiroša sprāgstvielu izgatavošanā, jo pārējās izejvielas, piemēram, acetons ir brīvi nopērkams. Tajā pašā laikā šobrīd arī skolās, kur skābes tiek izmantotas ķīmijas mācīšanā, netiek veikta nekāda šo vielu uzskaite. Vides un reģionālās attīstības ministrija, kuras uzdevums ir kontroles šo vielu apriti, saka, ka skolu uzraudzība nav ministrijas kompetencē, bet Izglītības ministrija norāda, ka no ķīmiskajām vielām neko nesaprot, lai zinātu, kuras uzraudzīt un kuras ne, vēsta Aizliegtais paņēmiens. Lai arī šobrīd krimināllikums paredz kriminālatbildību par pašu sprāgstvielu izgatavošanu, neviens likums neliedz cilvēkiem publiski dalīties informācijā un precīzās receptēs, kā sprāgstvielas būtu izgatavojamas. Līdz ar to nav iespējams vērsties pret cilvēkiem, kas to dara, raidījumam apliecināja Drošības policijas priekšnieka vietnieks Juris Leitietis. Saeimas deputāts Jānis Ādamsons (Saskaņa), reaģējot uz šādu informāciju, solīja, ka iesniegs priekšlikumus, lai situāciju mainītu un turpmāk precīza sprāgstvielu recepšu izplatīšana tiktu kvalificēta kā noziegums.