Parastais osis ir olīvu dzimtas koks, kas Eiropā izplatīts no Vidusjūras līdz Skandināvijai. Pēdējos gados tas saskāries ar nopietnām problēmām, kas pētniekiem ir zināma. Secināts, ka ošu bojāeju veicina sēnīte, kas ieperinās kokā un to novājina. Kad tas vairs nespēj izsargāties, osis kļūst ievainojams un mirst no pirmās lietas, kas to apdraud.
Pētnieki pieļauj, ka nāvējošā sēnīte chalara fraxinea Eiropā sākusi izplatīties no Polijas, kur tā ieceļojusi no Ķīnas, visticamāk, ar ievestajiem stādiem. "Ir starptautiski kopprojekti, kur notiek diskusijas - kāpēc sēne, kas ir pastāvējusi vienmēr, pēkšņi ir kļuvusi agresīva attiecībā uz ošiem. Un kādi ir risinājumi - vai oši kā suga izmirs, vai tomēr ir kādi risinājumi," norāda mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons.
Pagaidām drošu risinājuma neesot. Ar ķīmiskiem līdzekļiem to apturēt nevar. Viens no variantiem, lai novērstu ošu izzušanu, ir veidot jauktu koku audzes. Otrs variants - ļaut, lai daba dara savu un izdzīvo stiprākie. "Līdzīgi kā mēris neiznīcināja visu cilvēci, mēs redzam, ka ir bojā gājušo koku grupas, bet starp tām ir indivīdi, kas netiek ietekmēti no šīs sēnes," norāda Jansons.
Kā norāda raidījums, ziņa, ka Rundāles pils parkā notiek atbrīvošanās no ošu audzes, sākotnēji likās kā plānota ainavas pārveidošana un tāpēc maznozīmīga. Tomēr izrādījās, ka koku izzāgēšana ir negribēta un cēlonis - pavisam dramatisks. Lēmums izcirst vēsturisko ošu audzi bija ļoti sāpīgs, taču nepieciešams lēmums. Ja tie nebūtu izzāģēti vēl pirms nesenās vētras, šeit būtu kā karalaukā, skaidro mežzinis Māris Sīmanis. "Saknes ir pilnībā nopuvušas, bet pats it kā ir stāvējis, bet faktiski viss vidus ir sapuvis. Un pārējiem pēc pāris gadiem tādi paši būtu bijuši," skaidro Mežzinis.