Pirms pāris nedēļām bruģakmens nomaiņa Krišjāna Barona ielā piesaistījusi arī dzejnieces Liānas Langas uzmanību. Viņa ir neizpratnē, kur paliek autentiskie kaltie bruģakmeņi pēc tam, kad tie tiek nomainīti pret parastiem bruģa ķieģeļiem. Sarunā ar portālu Diena.lv L.Langa pat pieļāva iespēju, ka vecie bruģakmeņi tiek iztirgoti.
Taču Rīgas domes (RD) Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola šādas aizdomas noraida, sakot, ka betona bruģis tiek mainīts, jo tas ir saplaisājis un savu laiku nokalpojis. Bojātajām betona plāksnēm nav lielas vērtības, un tās nekur citur pēc tam netiek izmantotas, uzsvēra departamenta pārstāve.
Viņa skaidroja, ka izšķirams divu veidu bruģis - betona un dabīgais akmens bruģis. Parasti vēsturiskais akmens bruģakmens ir iestrādāts braucamajā ceļa daļā, taču betona bruģakmens – ietvēs. Vēsturiskais dabīgā akmens bruģis parasti netiek demontēts vai mainīts pret betona bruģi.
Ja betona segums ir deformējies, piemēram, radušies iesēdumi, tad tiek veikti pārbruģēšanas darbi un izmantots tiek iepriekšējais betona bruģakmens. Rīgā visbiežāk ar betona bruģi ir klātas ietves, piemēram, ietves Barona ielā, Blaumaņa ielā, ietves Vecrīgā, Pērses ielā un citās, pastāstīja U.Ahuna-Ozola.
Tāpat Satiksmes departamenta pārstāve skaidroja, ka nereti vēsturisko bruģi atklāj zem asfalta ielu rekonstrukcijas procesā. Tādā gadījumā vēsturisko bruģi izrok un noglabā, lai nepieciešamības gadījumā, piemēram, ja Vecrīgā vai kādā citā ielā ar akmens bruģa segumu, ir konstatēti bruģa bojājumi vai deformācija, tad bojāto bruģa posmu izņem un nomaina. Savukārt, ja tiek konstatēti bruģa segumā iesēdumi, rises, tad tiek veikta pārbruģēšana izmantojot to pašu bruģi.
2012.gada būvdarbu sezonā turpināsies betona bruģakmens nomaiņa uz ietvēm Barona ielā. Taču nākamā gada sezonā plānots bruģēt ietves Merķeļa ielā, Grēcinieku ielā, kā arī tiks turpināti pārbruģēšanas darbi Kalēju ielā Vecrīgā, portālu Diena.lv informēja U.Ahuna-Ozola.