Šorīt plkst. 7 durvis vēruši visi 950 vēlēšanu iecirkņi Latvijā un sākusies balsošana referendumā par krievu valodas statusu. Balsošana referendumā ilgs līdz plkst.22.
CVK Informācijas nodaļas vadītāka Kristīne Bērziņa informēja, ka pagaidām nav informācijas, ka kāds no vēlēšanu iecirkņiem nebūtu atvēries, bet informācija tiekot apkopota.
Kopumā referendumā par krievu valodas statusu darbosies 1035 vēlēšanu iecirkņi - 950 vēlēšanu iecirkņi atrodas Latvijā, bet 85 vēlēšanu iecirkņi izvietoti ārvalstīs - Āzijā un Austrālijā izvietotajos iecirkņos balsošana ilgst jau vairākas stundas, bet ASV tā sāksies tikai novakarē pēc Latvijas laika.
Piedalīties tautas nobalsošanā var balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, sākot no 18 gadu vecuma. Lai nobalsotu, nepieciešama Latvijas pilsoņa pase. Vēlētājs balsošanai drīkst izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirkni Latvijā vai ārvalstīs neatkarīgi no dzīvesvietas.
Vēlētājam, ierodoties vēlēšanu iecirknī, jāuzrāda pase un, lai saņemtu balsošanas zīmi, vēlētājam būs jāparakstās balsotāju sarakstā. Pēc tam vēlētāja pasē iespiedīs spiedogu par dalību tautas nobalsošanā. Pilsonim balsošanai jāizmanto vēlēšanu kabīne vai nodalījums.
CVK ziņas par vēlētāju līdzdalību apkopos plkst.8, plkst.12, plkst.16, plkst.20 un plkst.22. Dienas laikā CVK interneta vietnē "www.tn2012.cvk.lv" šīs ziņas būs pieejamas ar nobīdi plkst.8.30, plkst.12.30, plkst.16.30 un plkst.20.30.
Savukārt kopējais tautas nobalsošanā piedalījušos vēlētāju skaits, kā arī pirmās ziņas par vēlētāju lēmumu būs pieejamas no plkst.23, ir solījis CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Balsu skaitīšanu lielākajā daļā vēlēšanu iecirkņu Latvijā plānots pabeigt līdz plkst.2 vai 3 naktī, bet galīgos tautas nobalsošanas rezultātus CVK apkopos un paziņos nedēļas laikā.
Referendumā tiek piedāvāts mainīt Satversmes 4.pantu, nosakot, ka valsts valodas Latvijas Republikā ir latviešu un krievu valoda. Piedāvātie grozījumi Satversmes 18.pantā paredz mainīt Saeimas deputāta svinīgo solījumu (zvērestu), liekot topošajam tautas kalpam solīt stiprināt gan latviešu, gan krievu valodu kā valsts valodu.
Satversmes 21.pantā rosināts izslēgt normu, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda, savukārt Satversmes 101.pantā piedāvāts noteikt, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu un krievu valoda. Grozījumos Satversmes 104.pantā rosināts noteikt, ka iedzīvotāji atbildi no valsts un pašvaldību institūcijām var saņemt gan latviešu, gan krievu valodā.
Tautas nobalsošanas zīmē būs jautājums: "Vai jūs esat par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?"
Iespējamie atbilžu varianti ir "Par" un "Pret". Ja vēlētājs atbalsta izmaiņas Satversmē, kas paredz noteikt krievu valodai otras valsts valodas statusu, tad viņam tautas nobalsošanas zīmē ar "+" (plusiņu) jāatzīmē atbilde "Par". Ja vēlētājs ir pret grozījumiem Satversmē un neatbalsta valsts valodas statusa noteikšanu arī krievu valodai, tad viņam tautas nobalsošanas zīmē ar "+" jāatzīmē atbilde "Pret".
Satversmes grozījumus ierosināja Vladimira Lindermana vadītā biedrība Dzimtā valoda, to skaidrojot kā pretreakciju uz nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK sākto parakstu vākšanu par izglītību tikai latviešu valodā un dažādiem citiem "nacionālistu izlēcieniem".
Parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Satversmes grozījumiem sākās 2011.gada pavasarī, un akcijas organizatoriem izdevās savākt vairāk nekā 12 000 parakstu, kas bija pietiekami, lai Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) būtu jāorganizē desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšana.
Dzimtās valodas savāktie paraksti tika iesniegti CVK drīz pēc septembra sākumā notikušajām 11.Saeimas vēlēšanām. CVK parakstu vākšanu veica 30 dienas pagājušā gada novembrī un, saņemot Saskaņas centra līdera Nila Ušakova atbalstu, tika savākti vairāk nekā 180 000 parakstu, tādējādi likumprojekts bija jāiesniedz izskatīšanai Saeimā. Saeima likumprojektu noraidīja, tāpēc šodien par to tiek lemts tautas nobalsošanā.
"Pret" likumprojektu aicina balsot vairākums Saeimā pārstāvēto politisko spēku - Vienotība, Zatlera reformu partija, VL-TB/LNNK un Zaļo un zemnieku savienība, izņemot apvienību Saskaņas centrs (SC), kas oficiāli mudinājusi iedzīvotājus referendumā piedalīties un balsot "pēc sirdsapziņas". Tiesa gan, daudzi vadoši SC politiķi atzinuši, ka referendumā balsos "par".
Pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai aicinājušas balsot daudzas sabiedriskas organizācijas un sabiedrībā pazīstami cilvēki.