Gan Rīgas vicemērs, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (Gods kalpot Rīgai), gan Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs šodien preses konferencē skaidroja, ka pērn Rīgas osta esot apsteigusi Tallinas un Klaipēdas ostas. Arī šogad būtiskākā ostas uzvara esot pēc pārkrauto kravu apjomiem pārspēt Tallinu un Klaipēdu un ierindoties pirmajā vietā Baltijas valstu ostu vidū. Rīgas ostai izdevies palielināt pārkrauto kravu apjomus visos segmentos - gan beramkravās, gan lejamkravās, gan ģenerālkravās. Tallinas un Klaipēdas ostās kravu apgrozījums savukārt samazinājies.
Tā kā pērn ir pārkrauts par aptuveni diviem miljoniem tonnu vairāk nekā 2011.gadā, šogad plānots šos apjomus arī palielināt par diviem miljoniem. Ostas vadība nenoliedz, ka kravu pieaugums ir izskaidrojams arī ar atņemtajām kravām konkurentiem un to izdevies panākt, padziļinot kuģošanas kanālus, kas ļauj ostā ienākt lielajiem kuģiem.
Šogad galvenās investīcijas tiek plānots ieguldīt Krievu salā - 52,7 miljonus latu. Šis projekts tiesvedību dēļ gan esot aizkavējies, tomēr tagad esot cerība, ka turpmākos gados to izdosies pabeigt, lai kravas no centra pārceltu uz Krievu salu. 8,3 miljoni latu savukārt tiks ieguldīti galvenā kuģa pieejas kanāla padziļināšanā un dzelzceļa infrastruktūras attīstībai Kundziņsalā. Par 5,1 miljonu latu plānots ostas palīgflotes kapitālais remonts un iegāde, arī loču un hidrogrāfisko kuteru iegāde. Par 2,5 miljoniem latu plānots attīstīt dzelzceļa infrastruktūru Bolderājā. Papildus arī privātie uzņēmēji plānojot investīcijas ostā.
Līdz 2020.gadam paredzētas privātās investīcijas naftas produktu terminālī Bolderājā, tāpat arī tiek ieguldīts minerālmēslu, konteineru, labības termināļos un loģistikas parkā Kundziņsalā.
Nākamgad kravu apjomu plānots palielināt, ņemot vērā, ka darbu sāks minerālmēslu terminālis Riga Fertilizer Terminal, kuru realizē Krievijas lielākais minerālmēslu ražotājs Uralhim.
Ostas vadība norādīja, ka Rīgas ostai pērn izdevies arī līdzsvarot pārkrauto konteinerkravu apjomus ar Klaipēdas ostu, kur tie tradicionāli bijuši lielāki. Rīgas osta konteinerkravu segmentā, pārkraujot 360 000 TEU, sasniegusi jaunu rekordu. Tas ir par 19% vairāk nekā 2011.gadā. Ar katru gadu konteinerkravu apjomi aizvien palielināšoties, un to nodrošinot arī Afganistānas kravas. Ostas vadība pieļauj, ka konteineru kravu apjomi pieauguši, jo ostā ir trīs šī kravu segmenta operētāji un līdz ar to savstarpējā cenu sāncensībā tiek piedāvāta tāda pakalpojuma cena, kas veiksmīgi ļauj izkonkurēt kaimiņvalstu ostas.
Nākotnē pastāvot iespēja, ka Rīgas ostā arī tikšot krautas kālija kravas, jo Baltkrievijā esot atklātas divas jaunas kālija šahtas. Tas gan būšot jānodrošina privātajam investoram. Loginovs arī uzskata, ka Baltkrievijas politiskās elites paziņojumi par kravu pārorientēšanu no Baltijas valstīm uz Krievijas ostām nav loģiski. Lai arī kravas, ja grib, varot novirzīt "vis kaut kur", tad realitātē viņam esot šaubas, ka tā notiks. Uzvarēšot loģika un veselais saprāts. Vest kravas uz Sankpēterburgas ostu esot absurds, jo šī osta jau ir pārslogota. Vienlaikus Loginovs atzina, ka Baltijas valstu ostas var cerēt tikai uz kravām, ko Krievijas ostas nespēj pārkraut, jo tāds ir politiskais uzstādījums, bet tad Rīgas ostai aiz Krievijas ostām esot jābūt pirmajai konkurencē ar citu valstu ostām.
Kā ziņots, starp Baltijas valstu ostām Rīgas osta pērn pārkrāvusi visvairāk kravu, liecina ostu statistiska. Rīgas ostai, kurā pārkrauti 36,05 miljoni tonnu, seko Klaipēdas osta, kurā pērn pārkrauti 35,2 miljoni tonnu kravu.
Savukārt trešajā vietā ir Ventspils osta ar 30,34 miljonu tonnu kravu apgrozījumu. Ceturtajā vietā ierindojusies Tallina ar 29,47 miljoniem tonnu, bet sestajā - Būtiņģes terminālis ar 8,5 miljoniem tonnu kravu. Lielāko Baltijas ostu sarakstu noslēdz Liepājas osta ar 7,43 miljonu tonnu kravu apgrozījumu.