Viņaprāt, izdabājot tūristiem, uzņēmēji aizmirst par pilsētas iedzīvotāju vēlmēm un vajadzībām. Uzņēmēji pārkāpumus vai nepilnības attaisno ar to, ka pašreizējā regulējumā ir daudz trūkumu un pašvaldība neiedziļinās praktiskās biznesa niansēs. Ja noteikumi tiek pārkāpti, Rīgas pilsētas būvvalde (RPB) īpašniekus soda, bet tas, pēc G. Prinča domām, nav uz attīstību vērsts risinājums.
Šogad izsniegts jau vairāk nekā četrsimt atļauju āra kafejnīcu ierīkošanai. RPB pārstāve Ieva Luste Dienai atklāj, ka uzņēmēju vēlmes pēdējos gados mainījušās - daudzi vēlas aizvien fundamentālākas konstrukcijas, kas ir pretrunā ar likumā noteikto āra terašu veidošanas koncepciju. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Vēsturiskā centra plānošanas nodaļas vadītāja Iveta Staša-Šaršūne novērojusi, ka pie kafejnīcām pieguļošās terases nereti izveidotas neapdomīgi: "Invalīdiem vai māmiņām ar ratiem šāds šķērslis ceļa vidū ir apgrūtinājums, jo Vecrīgā tam iespējams tikt garām, tikai nobraucot no ietves ar augsto apmali."
Iespējams, šī ir pēdējā vasara, kad simtiem vasaras terašu konstrukciju traucē gājēju un transporta kustībai, bet krāsainie saulessargi bojā vecpilsētas panorāmu. Pašvaldības amatpersonas, uzņēmēji, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas pārstāvji un arhitekti diskusijās nonākuši pie kompromisa - tipveida risinājumu komplekta. Tajā ietilptu dažādām Vecrīgas vietām dizainiski un funkcionāli pielāgotas paraugkonstrukcijas, kuru iegāde un uzstādīšana uzņēmējiem ļautu ietaupīt laika un finanšu resursus, bet uzraugošajām iestādēm atvieglotu darbu, mazinot kontroles nepieciešamību. Tipveida skiču izstrādē plāno iesaistīt jaunos dizainerus no Latvijas Mākslas akadēmijas un topošos arhitektus no Rīgas Tehniskās universitātes; izpildījumam būtu jākļūst par laba dizaina paraugu, ko vēlētos aizgūt arī citas Eiropas pilsētas.
Gvido Princis norāda, ka tiks noteikts pārejas periods, ļaujot terašu īpašniekiem amortizēt iepriekšējās investīcijas: "Saprotam, ka uzņēmēji plāno savu darbību un nav sajūsmā par biežām spēles noteikumu izmaiņām, tāpēc normatīvajos aktos tiks paredzēts, ka jaunie risinājumi derēs ilgākam laika posmam." Ieceres pilotprojekts taps Līvu laukumam, un plānots, ka visas izstrādātās konstrukcijas būs lokalizētas - atsevišķi ielām un laukumiem, jo katrai vietai ir cita funkcionalitāte, raksturs un arhitektūra. Šis gan nav pirmais mēģinājums ieviest vienotu vasaras kafejnīcu dizainu - tieši Līvu laukumā šāda iecere bija jau 2006. gadā.
Visu rakstu lasiet pirmdienas laikrakstā Diena!