Līdzīgi kā citās savās publiskās uzstāšanās reizēs arī šodien Rimšēvičs norādīja, ka nākamā gada budžets nav tikai kārtējais budžets, bet tas noteiks to, kā dzīvosim nākamos desmit gadus. Viņaprāt, tie nav tukši apgalvojumi un vārdi, jo pie igauņiem, kuri saveduši kārtībā valsts finanses un ieviesuši eiro, atšķirības no Latvijas esot skaidri redzamas.
"Patlaban daudzi domā, ja ieviesīsim eiro, būs labi, bet, ja neieviesīsim, arī nekas nenotiks. Nē, notiks. Notiks tas, ka pēc desmit gadiem brīnīsimies, kā tad tā, ka citi dzīvo labāk un ir laimīgāki," sacīja centrālās bankas vadītājs.
Viņš gan atzina, ka eiro nenosaka visu, bet, viņaprāt, tas disciplinē valsti, sniedz tai iespēju sēdēt pie galda, kur izlemj visus svarīgākos jautājumus, ļauj saņemt lielākus budžeta ieņēmumus, rada darbavietas un investīcijas.
Tāpat Rimšēvičs atgādināja, ka Latvijai 2014.-2015.gadā jāpārfinansē ārējais parāds 2,5 miljardu latu apmērā un, lai to izdarītu pēc iespējas izdevīgāk un lētāk, ir svarīgas procentu likmes, kuras līdz ar Latvijas iestāšanos eirozonā varētu samazināties.
"Ir atšķirība, vai tie 2% līdz 2,5% vai 6% līdz 6,5%. Pie pašreizējām likmēm desmit gados pārmaksāsim miljardu latu jeb 100 miljonus latu ik gadu par to, ka nebūsim iestājušies eirozonā," uzsvēra Rimšēvičs.