Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēdē šodien, runājot par TM izstrādātajiem grozījumiem, kas paredz valdības pilnvarotam pārvaldniekam uzticēt kriminālprocesos arestētu uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldīšanu, Rozenbergs pauda viedokli, ka arī mazākas iejaukšanās risinājums nodrošinātu TM mērķi, kuru tā vēlas panākt ar grozījumiem.
Saskaņā ar TM izstrādāto likumprojektu, pārvaldnieks iegūst visas tiesības, kas izriet no kapitāla daļu vai akciju piederības, izņemot tiesības saņemt dividendes, vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai skaidrojusi Tieslietu ministrija.
Pārvaldnieks darbotos kā kapitālsabiedrības dalībnieks vai kooperatīvās sabiedrības biedrs, izņemot tiesības saņemt dividendes. Pārvaldības mērķis būs saglabāt arestēto kapitāla daļu vai akciju vērtību. Likumprojekts ierobežo tikai tās tiesības, kas saistītas ar dalībnieku sapulcēm, piemēram, to sasaukšanu un lēmumu pieņemšanu, akcentējusi TM.
Rozenbergs uzskata, ka arestēto kapitālsabiedrību kapitāla daļu pārvaldīšanai pietiktu, piemērojot uzrauga tiesības. Piemēram, uzraugs sekotu līdzi visiem lēmumiem, paturot tiesības uzlikt lēmumiem veto, ja tiek konstatēts, ka tiek mēģināts pieņemt lēmumus, kas varētu būt vērsti uz, piemēram, īpašuma izsaimniekošanu.
Rozenbergs norādīja, ka advokātu padome pēc būtības nav pret to, ka valstij jāspēj pieskatīt arestētās kapitāldaļas, jo risinājums ir nepieciešams. Viņš skaidroja, ka pirms kāda laika par arestēto kapitālsabiedrību kapitāla daļu pārvaldīšanu tika diskutēts, bet tad šis jautājums esot pazudis. Pēc tam jau ieraudzīts TM sagatavotais likumprojekts.
Iebildumus apakškomisijas sēdes laikā pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite. Viņš, piesaucot maksātnespējas administratoru grupas, kuras savulaik mēdza rīkoties savu personīgo interešu vadītas, teica, ka pašlaik nav definēti skaidri spēles noteikumi par to, kā tieši ar uzņēmēju mantu varētu rīkoties.
Bite likumprojektā saskata "pazīmes reiderisma atdzimšanai", neesot arī pārliecības, ka Publisko aktīvu pārvaldītājam "Possessor", kuram rosināts uzticēt pārvaldnieka funkciju, ir pietiekama kompetence, lai izvēlētos atbilstošākos un zinošākos cilvēkus šādas funkcijas veikšanai.
Tāpat pašlaik nav skaidrs, kas būs tā persona, kas atlīdzinās zaudējumus, ja īpašniekam tiek radīti zaudējumi.
"Regulējumam jābūt fundamentālām pārmaiņām. Esam gatavi sadarboties, uzklausīt arī citus variantus, kamēr būsim pārliecināti, ka sistēma darbosies godprātīgi," teica Bite.
Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) sēdes laikā pauda vērtējumu, ka pašlaik situācija ar arestēto kapitālsabiedrību pārvaldīšanu ir gana slikta, tāpēc ir jārod risinājums. Vienlaikus viņš skaidroja, ka darbā pie šī likumprojekta steigties nedrīkst, jāstrādā, jāuzklausa iesaistītās puses, lai varētu rasts labāko risinājumu.
Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (ZZS) teica, ka pašlaik rosinātajam noregulējumam jābūt krietni precīzākam, paredzot dažādas procedūras, tiesības pienākumus tam, kuram tiks uzticēta arestētās mantas pārvaldīšana un uzraudzība.
Saeimas Juridiskajam birojam komisijas sēdes laikā radās iebildumi saistībā ar LZAP piedāvāto risinājumu. Tādā gadījumā būtu jāpārstrādā, piemēram, likumprojekta anotācija. Tāpat pašlaik TM piedāvātajā variantā nav noteiktas skaidras robežas, kurās arestēto kapitālsabiedrību kapitāla pārvaldītājs varētu darboties.
Nav arī skaidri noteikta atbildība gadījumā, ja pārvaldītājs radītu zaudējumus.
Juridiskais birojs sēdes laikā ieteica likumprojektu pārstrādāt un tika tad to Saeimā skatīt pirmajā lasījumā, jo citādi otrajā lasījumā nāktos veikt daudzas laikietilpīgas izmaiņas.
Jau vēstīts, ka TM izstrādājusi grozījumus, kas paredz valdības pilnvarotam pārvaldniekam uzticēt kriminālprocesos arestētu uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldīšanu.
Plānots, ka pārvaldnieka pienākumus valsts deleģēs Publisko aktīvu pārvaldītājam "Possessor". Arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanas tiesiskais regulējums ietverts grozījumos Kriminālprocesa likumā un Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā.
Darbs pie grozījumiem sākās 2022.gada sākumā, kad valdība slēgtā sēdē izskatīja ziņojumu par bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") lietā arestētās mantas pārvaldīšanu un novērtēšanu. Tolaik policija bija sākusi kriminālprocesu par Rūdolfa Meroni rīcību, pārvaldot Lemberga mantu.
Tomēr vairāku gadu laikā TM neizdevās panākt starpinstitūciju saskaņojumu izstrādātajam normatīvajam aktam, lai to varētu izskatīt Ministru kabinetā un virzīt uz Saeimu ierastajā kārtībā. Tāpēc TM aicinājusi Saeimas Juridisko komisiju grozījumus virzīt kā savu priekšlikumu.
TM skaidro, ka grozījumi nepieciešami, lai novērstu nepilnības likumos, kas saistīti ar kapitāldaļu, akciju vai paju arestu. Pašreiz likums ļauj procesa virzītājam, uzliekot arestu kapitāldaļām, pieprasīt, lai uzņēmums vai kooperatīvs pārskaita visus naudas līdzekļus uz norādīto kontu. Tas arī aizliedz atsavināt vai apgrūtināt arestētās kapitāldaļas.
Tomēr trūkstot veida, kā pārvaldīt arestētās kapitāldaļas, kas varot novest pie to vērtības samazināšanās vai zuduma, skaidro TM. Tas nākotnē varot apgrūtināt procesuālo izdevumu un kaitējuma kompensācijas piedziņu, noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu īpašniekam, noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju un mantas konfiskāciju kā papildsodu.
Tāpēc rosināts ieviest Kriminālprocesa likumā jaunu pantu, kas noteiks, ka arestētās kapitāldaļas, akcijas vai pajas tiks nodotas pārvaldīšanā, lai tās uzraudzītu un saglabātu to vērtību.
Jaunais pants paredz, ka procesa virzītājs, uzliekot arestu kapitāldaļām, var nodot tās pārvaldīšanā Ministru kabineta noteiktajam pārvaldniekam. Pirmstiesas procesā šo lēmumu apstiprinātu izmeklēšanas tiesnesis.
Paredzēts noteikt, ka arestēto kapitāldaļu pārvaldniekam jāinformē procesa virzītājs par risku, ka daļas varētu zaudēt savu vērtību. Savukārt procesa virzītājs, saņemot šādu informāciju, ar arestēto kapitāldaļu īpašnieka vai likumīgā valdītāja piekrišanu varētu pieņemt lēmumu par kapitāldaļu pārdošanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Ministru kabinetam arī būs jānosaka arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanas kārtība un pārvaldīšanas izdevumu aprēķināšanas un segšanas kārtība, kā arī pārvaldnieka atbildības apjoms.
Ar grozījumiem arī paredzēts noteikt gadījumus, kad kapitāldaļas netiek nodotas pārvaldīšanā, lai izvairītos no situācijām, kad pārvaldīšanas izmaksas pārsniegtu arestēto kapitāldaļu vērtību.
Piedāvāts noteikt, ka pārvaldīšanā nenodod kapitāldaļas, ja uzņēmums ir izveidots vai izmantots noziedzīgiem nolūkiem un neveic reālu saimniecisko darbību. Šis punkts attiektos uz gadījumiem, kad uzņēmums ir izveidots, piemēram, lai legalizētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Kritēriji esot kumulatīvi, tas ir, uzņēmumam jābūt gan saistītam ar noziedzīgu darbību, gan tas neveic reālu saimniecisko darbību.