Gadījumā, ja pārkāpumi tiks atklāti, ANO sankcijas nebūs vērstas pret Latviju kā valsti, bet pret konkrētajos ieroču darījumos iesaistītajiem. Piemēram, liedzot konkrētajām personām veikt starptautiskus naudas pārskaitījumus vai citādi bloķējot tirdzniecības sakarus, kā arī nosakot ierobežojumus pārvietoties ārpus Latvijas. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs stāsta, ka šādu sankciju noteikšana pret konkrētu cilvēku ir “milzīgs grāviens reputācijai” un praktiski nozīmē jebkāda biznesa beigas gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.
Līdz šim bijuši četri gadījumi, kad Latvijas vārds minēts aizdomās par starptautisku sankciju pārkāpšanu. Uz pirmo no tiem ANO eksperti norādīja jau 1994.gada martā. Toreiz Latvijas firmu Arnex vainoja embargo pārkāpšanā, tirgojot granātas, automātus un munīciju Somālijai. Divas personas no Latvijas tika arī notiesātas.
2005.gada martā no Baltkrievijas caur Latviju ar Nortrop Ventspils Ltd līdzdalību tika mēģināts uz militāros konfliktos iesaistīto Angolu Āfrikā pārvest par traktoriem nomaskētu kravu, kas patiesībā izrādījās tanku vilcēji. Lieta izbeidzās ar kravas nodošanu atpakaļ Baltkrievijai.
2008.gada jūlijā kontrabandas cigarešu kravā no Krievijas tika atrastas kara aviācijas lidmašīnu MIG 29 detaļas. Visi aizdomās turētie bija Latvijas pilsoņi.
2011.gada septembrī Latvijas uzņēmums Latspeceksports no Moldovas eksportam uz Armēniju iegādājās vairākus raķešu kompleksus, tūkstošiem raķešu un reaktīvo prettanku raķešu mobilās palaišanas iekārtas. Izmeklēšana joprojām turpinās.
Latvijā Krimināllikums par stratēģiskas nozīmes preču kontrabandu organizētā personu grupā paredz brīvības atņemšanu no 5-12 gadiem, konfiscējot mantu un policijas kontroli uz laiku līdz 3 gadiem.
Ārlietu ministrija brīdina, ka no atbildības Latvijas uzņēmēji nevarēs izvairīties ar aizbildinājumiem, ka par likumpārkāpumu nav nojautuši vai biznesa partneris izskatījies pēc “solīda investora”. Tāpēc iesaka ar ieroču tirgošanu saistītos darījumos vienmēr sazināties ar ministrijas speciālo komiteju, lai noskaidrotu, vai iecere nav pretrunā ar starptautiski noteiktiem ierobežojumiem.
Pašreizējais ANO ziņojums vēl nenozīmē juridiski pierādītu vainu, lai pret Latvijas uzņēmējiem vērstu sankcijas. Nepatīkamākais var notikt tad, ja fakti apstiprināsies arī nākamajā ziņojumā. Tad ANO Drošības padomei būs jālemj par Latvijas iedzīvotāju un firmu iekļaušanu sankciju sarakstā.