Sabiedriskais autobuss kā laika mašīna uz pagājušo gadsimtu

Vecākā gadagājuma cilvēkiem šis brauciens, iespējams, atsauca atmiņā laiku pirms pāris desmitiem gadu, kad asfalts bija reta parādība, bet ātrumu 90 kilometru stundā autobusi vēl "nepavilka", pirmdien vēsta laikraksts Diena.Visus maršrutus Latvijā saskaņo un apstiprina Sabiedriskā transporta padome un VSIA Autotransporta direkcija (ATD), taču uz jautājumu, vai tas notiek pasažieru vai pārvadātāju interesēs, ATD pārstāvji izvairījās atbildēt. Atbildes uz šo jautājumu nav arī Satiksmes ministrijas (SM) ierēdņiem. Tur gan skaidro, ka pēc četrarpus transportlīdzekļa vadīšanas stundām šoferim pienākas vismaz 45 minūšu pārtraukums, ko reisā var sadalīt 15 un 30 minūtēs, un šādu kārtību nosaka Eiropas Komisijas regula.SM pārstāvis Rolands Rumba norāda, ka sabiedriskā transporta stāvēšanas vietas maršruta pusceļā parasti izvēlētas tā, lai pasažieriem būtu iespēja apmeklēt labierīcības. Tiekot ņemtas vērā arī pasažieru apmaiņas īpatnības - lai, piemēram, uz konkrēto reisu pagūtu cilvēki, kuri ar citu sabiedrisko transportu ierodas no mazāk apdzīvotām vietām. "Sabiedriskajos pārvadājumos reģionos ir tā sauktā zvaigžņveida kustība - no mazāk apdzīvotām vietām iedzīvotāji ar vietējiem autobusu reisiem nokļūst uz vidēji apdzīvotām, no turienes - uz reģionu centriem," norāda ATD pārstāvis Egons Ālers. Pasažieriem, kuriem nav alternatīvas un no sākuma punkta līdz beigu pieturai nākas braukt ar tādu sabiedriskā transporta reisu, kas met līkumu, lai papildus iebrauktu kādā mazāk apdzīvotā vietā, arī par biļeti jāmaksā vairāk. Autotransporta direkcijā skaidro, ka galvenais biļešu cenu veidojošais faktors esot autobusa nobrauktais attālums, taču cilvēcīgā puse - ka autobusa līkumošana nav, piemēram, no sākuma līdz galapunktam braucošo pasažieru interesēs - netiek ņemta vērā. Visu Kristīnas Putincevas rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 28.jūnija, numura 7.lappusē!