Par paziņojumu nobalsoja 83 deputāti no visām parlamenta frakcijām. Neviens nebalsoja pret un nebija arī parlamentāriešu, kas balsojumā atturētos.
Parlamenta Ārlietu komisijas virzītajā un šodien Saeimā pieņemtajā paziņojumā uzmanība vērsta uz plašām liecībām un pierādījumiem par Krievijas armijas pastrādātajiem masveida brutālajiem noziegumiem - Ukrainas civiliedzīvotāju, tostarp sieviešu un bērnu, slepkavībām, spīdzināšanām, seksuālu vardarbību un apgānīšanu Bučā, Irpinā, Mariupolē un citviet.
Saeima paziņojumā nosoda Krievijas varas iestāžu centienus noliegt Krievijas bruņoto spēku pastrādātos noziegumus Ukrainā.
Deputāti akcentē, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma desmit miljoni ukraiņu ir bijuši spiesti pamest savas mājas un vairāk nekā četriem miljoniem nācies pamest savu valsti. Saeima paziņojumā uzsver, ka tiek pieminēti visi Krievijas agresijas upuri Ukrainā - tūkstošiem civiliedzīvotāju un Ukrainas aizstāvju. Tāpat tiek godināti Ukrainas aizstāvji un iedzīvotāji par viņu drosmi un varonību.
"Konstatējot, ka Krievijas pielietotajā taktikā Ukrainā, bombardējot pilsētu dzīvojamos rajonus, sabiedriskos centrus, pasažieru stacijas un civilo infrastruktūru, kā arī Krievijas bruņoto spēku karavīriem nogalinot civiliedzīvotājus, acīmredzamas ir kara noziegumu un pat noziegumu pret cilvēci pazīmes," norādīts paziņojumā, pieminot arī Krievijas veikto Ukrainas pilsoņu nolaupīšanu un deportācijas uz Krievijas teritoriju.
Saeima atzīmē arī Krievijas izraisīto humāno katastrofu Mariupolē, Krievijas armijai liedzot civiliedzīvotājiem pamest pilsētu vai nogalinot tos bēgšanas laikā, iznīcinot pilsētas infrastruktūru, noliktavas ar labības un pārtikas krājumiem, bloķējot pārtikas, medikamentu un ūdens piegādes, kā rezultātā no bada, slāpēm vai Krievijas ieročiem miruši tūkstošiem Mariupoles iedzīvotāju.
Paziņojumā atgādināts par pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados notikušo, proti, 1932. - 1933.gadā Padomju Savienības plānotās un īstenotās politikas rezultātā Ukrainā, konfiscējot iedzīvotājiem labību un pārtiku, tika mākslīgi izraisīts bads - golodomors -, kura dēļ bojā gāja piektā daļa Ukrainas iedzīvotāju, un ko Latvija ir atzinusi par staļiniskā režīma apzināti īstenotu genocīdu pret Ukrainas tautu.
"Latvijai kā ANO, Eiropas Padomes, Eiropas Savienības un NATO dalībvalstij, kas aizstāv demokrātiskās vērtības, nav pieņemama Krievijas rīcība, īstenojot Ukrainas cilvēku masveida iznīcināšanu. Latvija nosoda visus noziegumus pret cilvēci un genocīdu, un apzinās savu pienākumu atzīt, novērst un pieminēt šos noziegumus, lai nodrošinātu to neatkārtošanos," uzsvērts paziņojumā.
Tāpat parlaments novērtē Starptautiskās Krimināltiesas uzsākto izmeklēšanu par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem un pauž pārliecību, ka visi, kas pastrādājuši noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus, kā arī atbildīgi par to veikšanu vai neapturēšanu, tiks saukti pie atbildības. Latvija arīdzan kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti.
Paziņojumā akcentēts, ka Krievijas neattaisnojamais iebrukums Ukrainas teritorijā ir rupjš Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums, kas ir klajā pretrunā ar Krievijas saistībām, kas izriet no ANO statūtiem un starptautisko tiesību normām, kā arī tām saistībām, ko Krievija uzņēmusies, parakstot Budapeštas memorandu un apņemoties garantēt Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti.
Saeima paziņojumā pauž aicinājumu eiroatlantiskajai kopienai un tās partneriem steidzami noteikt visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā, palielināt militāro, finansiālo, humāno un diplomātisko atbalstu Ukrainai, vienbalsīgi atbalstīt iniciatīvas, kas nosoda Krievijas militārās darbības Ukrainā un izolē Krieviju no starptautiskajām un reģionālajām organizācijām, kā arī pieņemt līdzvērtīgus lēmumus un noteikt līdzvērtīgas sankcijas pret Baltkrieviju kā Krievijas militārās agresijas atbalstītāju.
Paziņojumā Latvijas likumdevējs aicina ES dalībvalstis nekavējoties pārtraukt Krievijas naftas un gāzes importu. Tāpat Latvija atbalsta demokrātisko valstu iniciatīvas apvienot centienus, vācot un izmeklējot pierādījumus par kara noziegumiem, ko visā Ukrainas teritorijā veikusi Krievija.
Šajā iepriekš Ārlietu komisijā sagatavotajā paziņojumā pēc Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Zandas Kalniņas-Lukaševicas (JV) priekšlikuma arī ierakstīts, ka Latvija nosoda Krievijas ļaunprātīgu veto tiesību izmantošanu ANO Drošības padomē un aicina paātrināt ANO reformu īstenošanu.
Iepriekš šādu pašu paziņojumu pieņēma Saeimas Ārlietu komisija.