Noraidīt iniciatīvu rosināja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kas pati iepriekš lēma noraidīt šo kolektīvo iesniegumu.
Politiķe Marija Golubeva (AP) uzvēra, ka Latvija ir viena no pēdējām Eiropas valstīm, kur nevar reģistrēt kopdzīvi, taču šādu cilvēku vēlme ir jāņem vērā, par ko liecina arī Manabalss.lv iniciatīva. Viņa uzsvēra, ka juristi ir pierādījuši, ka apgalvojums, ka visus jautājumus attiecībā uz kopdzīvi var atrisināt pie notāra, nav taisnība. Viņa arī brīdināja, ka, ja Saeima noraidīs šo iniciatīvu, rindā stāv jau nākamā iniciatīva, kur savākti vairāk nekā 10 000 parakstu.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins (AP) pauda, ka problēma esot tur, ka priekšlikumi saistīti ar ģimeņu tiesībām. Civillikumā rakstīts par dažādām kopdzīves formām, bet tās netiek atzītas par ģimeni. Viņš uzskaitīja, ka likums paredz vairākus gadījumus, kādos ģimene nevar tikt veidota, tostarp starp viena dzimuma cilvēkiem. Politiķis sacīja, ka varētu strādāt pie regulējuma, kas atbalstītu mājsaimniecību kā kopdzīves formu.
Politiķis Igors Pimenovs (S) pauda, ka patlaban stāsts nav par to, kā tiesiski labāk noformēt viendzimuma partnerattiecības. "Ja cilvēki mīl viens otru, man vienalga, kāds ir viņu dzimums. Viņu attiecības nerada nekādu slogu sabiedrībai. Mīlošiem cilvēkiem ir svarīga valsts attieksme. Aiz likumdevēju nevēlēšanās reģistrēt partnerattiecības, slēpjas nevēlēšanās atzīt homoseksuālas attiecības, teica deputāts, uzsverot, ka homoseksuāļu stigmatizācijas rezultātā viņi vēl vairāk slēpj savas attiecības.
Deputāte Dace Rukšāne-Šcipčinska (AP) uzsvēra, ka tic, ka ir jānodrošina aizsardzība visām ģimenēm. Šo iniciatīvu vajadzētu nodot Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, lai aizsargātu visus tos ļoti daudzos cilvēkus, kas dzīvo nereģistrētā kopdzīvē. Tas, ka jau ir savākti paraksti par jaunu iniciatīvu, kas Saeimai vēl tikai būs jāskata, pierāda, ka parlamentas ar šo jautājumu būs jāturpina strādāt, norādīja Rukšāne-Šcipčinska.
Parlamentārietis Artūrs Toms Plešs (AP) uzsvēra, ka viņam ir kauns, ka Latvijā katrs cilvēks ir vērtība un ka mājas šeit ir ikvienam mūsu cilvēkam. Mums ir jāpārstāj šķirot tautiešus un ģimenes, pauda deputāts, akcentējot, ka tā ir divkosība, jo, “kas mēs esam, lai pateiktu, kuras ģimenes ir atbilstošas”. Liedzot fundamentālas tiesības cilvēkiem dodam zaļo gaismu emigrācijai, brīdināja Plešs.
Politiķis uzsvēra, ka ir jāiemācās sadzīvot un jāizrāda cieņa visiem cilvēkiem. Plešs arī dalījās ar sev pazīstamā Mika dzīvesstātu, kurā Mika dzīvesbiedrs aizgāja mūžībā, savukārt Miks palika bez iespējamām saņemt dzīvības apdrošināšanas kompensāciju.
Deputāte Dace Bluķe (AP) pauda, ka īsā laikā savāktie paraksti par viendzimuma partneru reģistrēšanu liecina, ka sabiedrība kļūst empātiskāka, tolerantāka un iekļaujošāka. Par to liecina arī vēl īsākā, nedēļas laikā savāktie paraksti par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību, kas būtu jāskata Saeimā. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir pateikusi “nē” iespējai legāli reģistrēt savas attiecības tiem cilvēkiem, kuri ir pilnvērtīgi sabiedrības locekļi, maksā nodokļus, dzīvo tādu pašu dzīvo kā jebkurš iedzīvotājs, uzsvēra Bluķe. Deputāte norādīja, ka tas nozīmē ignorēt cilvēku cerības.
Savukārt parlamentāriete Inese Voika (AP) cita starpā norādīja, ka Saeima šajā jautājumā vēlas būt svētāka par Romas katoļu baznīcas pāvestu. Pāvests Francisks intervijā dokumentālajā filmā Francesco paudis atbalstu homoseksuālu pāru civilajām savienībām.
Deputāte Jūlija Stepaņenko norādīja, ka ir skaidrs, ka šodien Saeima sadalīsies divās atšķirīgās stingrās pozīcijās. Politiķe norādīja, ka dzīvojam viltus ziņu laikmetā, kur medijpratība nav pirmajā vietā. Deputāte aicināja padomāt par medijpratību un noklausīties pāvesta teikto spāņu jeb orģinālvalodā. Tas, ka ļoti liela valsts nodeva jāmaksā par mantojumu tiem, kuri nav laulāti, ir ļoti svarīgi arī divām kaimiņienēm un pārējai sabiedrībai, norādīja Stepaņenko. Viņa norādīja, ka šis jautājums jārisina saistību tiesību jomā.
"Civilizācija ir sapratusi, ka drošākais veids, kā sevi atražot un attītities, ir tika un vienīgi ģimene, kurā ir mamma, bērns un tēvs," pauda Stepaņenko. "Ja jūs mīlat viens otru, jums nevajag banku, mantojumu, jūs vienkārši mīlat. Kāpēc jūs gribat domāt par dažādām mantiskām lietām?" vaicāja deputāte.
Politiķis Jānis Dombrava (NA) atsaucās uz Satversmi par tajā definēto ģimeni, gan atzīstot, ka sabiedrībā ir dažādas kopdzīves formā. "Te mēs nerunājam par kādiem gultas priekiem, bet racionālu sadzīvošanu," teica Dombrava. Viņš pauda, ka problēma ar dažādām kopdzīves formām jārisina pēc būtības, nevis jāstāv ar varavīksnes krekliņiem. Dombrava sacīja, ka, ja jāņem vērā visas iniciatīvas, tad "kāpēc nav ņemta vērā iniciatīva par Pārdaugavas staba nojaukšanu".
"Šis ir likumprojekts par gejiem," secināja deputāts Aldis Gobzems. Viņš pauda, ka teksti par cilvēktiesību ierobežojumiem šajā kontekstā esot divkosība. Gobzems pavēstīja, ka pats izdomāja apprecēties jau otrajā randiņā, savukārt attiecības ir atbildība un nevajagot piesegties ar mantojumu saistītu jautājumu risināšanas dārdzību. Viņš pavēstīja, ka jautājums par gejiem bija aktuāls tūkstošiem gadu, un tas esot ciklisks jautājums. "Gribu uzdot visiem gejiem jautājumu - kas notiktu sabiedrībā, ja mēs visi kļūtu par gejiem? Kurp mūsu sabiedrība aizietu? Romas impērija ir labs piemērs!" apgalvoja Gobzems, piebilstot, ka valsts ir tik stipra, cik stipras ir tradicionālās vērtības.
Golubeva, uzsverot, ka viņa vēstures doktore, norādīja, ka Gobzems izplata nepatiesu informāciju un Senajā Romā reģistrēt divu vīriešu attiecības nebija iespējams.
Deputāte Regīna Ločmele (S) uzsvēra, ka Saeimai ir jāaizdomājas, vai tiešām visi esam tik nelaimīgi, lai neļautu citiem būt laimīgiem.
Politiķis Sergejs Dolgopolovs (S) skaidroja, ka iniciatīvas nedrīkst iesniegt Saeimas gaiteņos. Viņaprāt, par iedzīvotāju iniciatīvām parlamentā jānotiek pienācīgām debatēm.
LETA vēstīja, ka pēc Mandātu komisijas noraidošā lēmuma nepilnas nedēļas laikā ir savākti vajadzīgie 10 000 parakstu, lai skatīšanā Saeimā nonāktu līdzīga iniciatīva par ārpuslaulības esošo dzīvesbiedru savienību atzīšanu likumā.
Kā ziņots, Mandātu komisijas noraidītās iniciatīvas autors Raimonds Petrovics iepriekš pauda, ka diskusijās par viendzimuma partneru reģistrēšanu visasākās domstarpības parasti raisa priekšstati par to, kas ir laulība, bet nereti diskusijās Latvijā atklājas arī dziļi iesakņojusies homofobija un diskriminācija pret lesbietēm un gejiem no PSRS laikiem.
"Pašos pamatos šis ir jautājums par vienlīdzību likuma priekšā. Civila laulība, civila savienība vai reģistrētas partnerattiecības nozīmē tiesības, atbildību un garantijas, ko valsts sniedz pārim, kas atrodas stabilās attiecībās," norādīja Petrovics, paužot uzskatu, ka Latvijas valdība nedrīkst diskriminēt viendzimuma pārus un izslēgt tos no aizsardzības, kas tiek garantēta oficiāli atzītai laulībai starp vīrieti un sievieti.
Līdzīga iniciatīva jau iepriekš tikusi iesniegta Saeimā, taču tā tika noraidīta.