Būtiskākās izmaiņas šajā likumā stāsies spēkā nākamā gada janvārī.
Turpmāk kredīta kopējās izmaksas patērētājam nedrīkstēs pārsniegt attiecīgi 0,55%, 0,25% un 0,2% dienā no kredīta summas atkarībā no kredīta izmantošanas ilguma. Kredītiem, kuri būs jāatmaksā pēc pieprasījuma vai kuru izmantošanas termiņš pārsniegs 30 dienas, par neatbilstošām tiks uzskatītas tādas aizdevuma kopējās izmaksas, kuras pārsniegs 0,25% dienā no kredīta summas. Šādus ierobežojumus nepiemēros aizdevumiem, kuriem kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta, informēja Saeimas Preses dienests.
Kredīta kopējās izmaksas turpmāk likumā būs noteiktas kā visas izmaksas, tostarp komisijas nauda, nodevas un jebkādi citi maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kreditēšanas līgumu un kas ir aizdevējam zināmi, izņemot zvērināta notāra izmaksas.
Ja kredīts patērētājam jāatmaksā trīs mēnešu laikā, jebkuru ar to saistīto izdevumu summa, tostarp nokavējuma procentu un līgumsodu, nedrīkstēs pārsniegt izsniegtā kredīta summu, paredz likuma izmaiņas. Tāpat no aizņēmēja nevarēs pieprasīt nokavējuma procentus, ja to apmērs kreditēšanas līgumā būs noteikts lielāks par 36% virs aizņēmuma likmes gadā.
Likuma grozījumi arī paredz noteikt aizliegumu noslēgt patērētāja kreditēšanas līgumu no plkst.23 līdz plkst.7. Līdz šim šādu nosacījumu regulējums neparedzēja.
Slēdzot distances līgumu, kredītu turpmāk varēs atmaksāt pa daļām proporcionāli līguma termiņam, kā arī procentu un pamatsummas apmēram ne retāk par reizi mēnesī. Tas gan neattieksies uz aizdevumiem, kuru atmaksas termiņš ir īsāks par vienu mēnesi.
Deputāti no likumprojekta izslēdza normu, kas paredzēja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai būs jāuzrauga un jākontrolē kredītu izsniedzēji. Šādu normu paredzēja likumprojekta otrā lasījuma redakcija.
Šī likumprojekta izskatīšana Saeimā saskārusies arī ar būtiskiem iebildumiem no nozares puses un spēcīgu lobiju pret tiem. Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija sākotnēji iebilda pret likumprojekta virzību, paužot, ka tas ir "sasteigts, nepārdomāts un faktiski vairs neatbilst aktuālajai situācijai". Tāpat asociācija pauda, ka piedāvātais risinājums ir "antikonstitucionāls, kas rezultēsies ar nozares uzņēmumu prasībām pret valsti Satversmes tiesā". Arī ātro kredītu uzņēmumu atbalstītie sportisti aicināja Saeimu pārdomāt plānoto nebanku kreditētāju ierobežošanu.
Savukārt vairākiem uz trešo lasījumu atbalstītajiem priekšlikumiem piekrita arī nozares pārstāvji. Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane iepriekš komisijas sēdē atzina, ka nozare minētajiem grozījumiem varētu piekrist, taču uzņēmumiem nāksies pārorientēt to pakalpojumus.