Saeimas komisijas vadītāja Elīna Siliņa uzsvēra, ka jaunā VID ēka nav tipiska A klases biroju ēka, tāpēc nomas maksu VID ēkā nebūtu korekti salīdzināt ar citu A klases biroju nomas maksām.
"Šī ēka ir ļoti specifiska, tajā ir daudz drošības aprīkojuma, tas ir sarežģīts, vietām iestrādāts sienās un logos. Līdz ar to īres maksai šajā ēkā ir pamats būt augstākai, tomēr tā ir nedaudz par augstu. Tas arī saprotams, jo līgumi tika slēgti 2006.gadā - trekno gadu pašā plaukumā," skaidroja Siliņa.
Viņa piebilda, ka arī VID nepieciešamie 40 000 kvadrātmetru biroja telpu tirgū nav brīvi pieejami. Līdz ar to ir skaidrs, ka bija nepieciešams būvēt ēku speciāli VID vajadzībām.
Vienlaikus Siliņa norādīja, ka milzu problēma ir VID dokumentu arhīvs papīra formātā, jo jaunajā ēkā ir 17 kilometrus gara skapju rinda ar arhīva dokumentiem.
"Skaidrs, ka jaunajai Saeimai ar steigu jāver vaļā Arhīvu likums un jāveic tajā izmaiņas, lai VID arhīvā nav gadu desmitiem jāuzglabā dokumenti papīra formātā, bet lai tos būtu iespējams uzglabāt elektroniskā formā. Gadu desmitiem glabātiem dokumentiem zūd kvalitāte, tie izbalē, telpā jānodrošina īpašs mitruma režīms, tas viss paaugstina izmaksas," skaidroja Siliņa.
Viņa piebilda, ka pēc tam, kad dokumentus varēs digitalizēt, jaunajā VID ēkā varēs atbrīvot daļu telpu, kuras varētu iznomāt citiem nomniekiem, tādējādi samazinot VID izmaksas.
Iepriekšējā komisijas sēdē 1.oktobrī deputāti pauda bažas, ka jaunās VID ēkas nomas izdevumi ir 7,6 miljoni eiro gadā, savukārt uzturēšanas izdevumi ir trīs miljoni eiro, tātad kopumā tie ir 10,6 miljoni eiro salīdzinājumā ar līdzšinējām izmaksām 4,7 miljoni eiro gadā.
Savukārt VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone uzsvēra, ka VID darbinieki arī ir pelnījuši labus darba apstākļus, tāpēc nevar skatīties tikai uz izmaksām. Tāpat šodien komisijas sēdē tika apspriestas arī problēmas ar celiņu līdz VID ēkai un apgaismojumu, un šis jautājums esot vairākkārt pārrunāts ar Rīgas domes pārstāvjiem.