Liepājas attīstības plāns varētu būt līdzīgs tam, kāds jau darbojas Latgalē. Plāna galvenais mērķis būtu radīt ostas pilsētā jaunas darbavietas, jo patlaban lielākais darba devējs pilsētā ir Liepājas metalurgs. Lai to izdarītu, Liepājā vajadzētu īstenot vairākus lielus investīciju projektus darbavietu radīšanai.
Vienlaikus, kamēr nav saņemta oficiāla informācija par iespējamo atbalsta programmu Liepājai, pilsētas mērs Uldis Sesks attiecīgā plāna ieviešanu nav komentējis. Tikmēr Vides un reģionālās attīstības ministrija norādījusi, ka atbalsta ideju individuāli risināt pašvaldību problēmas, tomēr šādam plānam būtu jāaptver viss reģions, ne tikai Liepāja.
Ieceri atzinīgi novērtējis arī Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš, vienlaikus norādot, ka lielu investīciju piesaistīšana neesot vienkāršs uzdevums, jo tā "sastāv no ļoti daudziem faktoriem".
Jau ziņots, ka valdība otrdien vēl nepieņēma lēmumu par piedalīšanos grūtībās nonākušā Liepājas metalurga glābšanā, norādot, ka vēlas lielāku uzņēmuma akcionāru aktivitāti problēmu risināšanā.
Ir ārkārtīgi grūti redzēt kādu pozitīvu atrisinājumu Liepājas metalurga problēmām, ja tā akcionāriem nav skaidra biznesa plāna, ne arī vēlmes iesaistīties problēmu risināšanā, pēc valdības sēdes sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V), piebilstot, ka nekādi konkrēti lēmumi par iespējamo palīdzību uzņēmumam nav pieņemti.
"Cerēt, ka valdība atrisinās uzņēmuma problēmas, ir neiedomājami. Bez akcionāru iesaistes nekādu pozitīvu lēmumu nevaram pieņemt, tāpēc būs vēl diskusijas, kā risināt uzņēmuma problēmas, taču kaut kas ir jādara. Līdz šim no valsts puses ir darīts daudz vairāk nekā no akcionāru puses," sacīja Vilks.
Toreizējais finanšu ministrs Einars Repše 2009.gada 30.decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par Liepājas metalurga saistībām 85,6 miljonu eiro (60 miljonu latu) apjomā pret banku UniCredit. Šā gada 25.janvārī izsniegtā, bet vēl neatmaksātā valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,52 miljoni latu).