Ministrs šodien žurnālistus informēja, ka rosina no Zemessardzes izslēgt virsseržantu Juri Kārkliņu, kā arī priekšlaicīgi atvaļināt no dienesta kapteini Gvido Svikli.
Notikuma izmeklēšanā secināts, ka Kārkliņš uz mācībām patvaļīgi atvedis jaunsargu un atļāvis piedalīties šaušanas mācībās. Tāpat viņš esot veicis neatļautu munīcijas vākšanu poligonā, kā arī pēc mācībām viņam konstatēts alkohola reibums. Savukārt pret Svikli sankcijas vērstas, jo viņš kā atbildīgais par mācībām esot zinājis par jaunsarga klātesamību mācībās.
Šie ir tikai Aizsardzības ministrijas (AM) izmeklēšanas rezultāti, un paralēli norit arī ierosinātais kriminālprocess.
Pabriks informēja, ka pēc izmeklēšanas esot skaidri pieci galvenie secinājumi, pirmkārt, šis ārkārtas negadījums noticis cilvēciskā faktora dēļ, rupji pārkāpjot instrukcijas. Tāpat secināts, ka sprādziens noticis jau pēc šaušanas mācību beigām, karavīriem dodoties uz atpūtas vietu.
Pārbaudē ministrija nav guvusi tiešus pierādījumus sistemātiskām problēmām un trūkumiem, kā arī sistemātiskai alkohola lietošanai mācībās, kā arī secināts, ka zemessargs mācību teritorijā vēlāk sprādzienā cietušo jaunsargu esot ievedis pēc savas iniciatīvas.
Savukārt pozitīvais esot tas, ka personāls šajā situācijā rīkojies ļoti profesionāli un medicīniskā palīdzība sniegta ļoti operatīvi, tādējādi izvairoties no vēl lielākiem zaudējumiem, skaidroja Pabriks.
Ministrs arī uzdevis līdz nākamā gada 1.februārim viņam iesniegt rīcības plānu disciplīnas stiprināšanai bruņotajos spēkos, kā arī pastiprināt kontroli mācību laikā, reizi ceturksnī turpmāk viņam ziņojot par rezultātiem.
Lai palīdzētu cietušajam jaunsargam, Aizsardzības ministrija rīt, 20.decembrī, lūgšot valdību piešķirt materiālu palīdzību no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai to novirzītu ārstēšanas izdevumiem.
Valdība lems par 20 000 latu izmaksu šā gada 23.oktobrī Ādažu poligona Franču kurgānā nelaimes gadījumā smagu veselības bojājumu guvušajam jaunsargam Jēkabam Dreimanim. Minēto summu plānots puiša mātei Ilzei Dreimanei no AM budžeta programmā "Militārpersonu pensiju fonds" paredzētajiem līdzekļiem.
Pārējiem cietušajiem zemessargiem tiks izmaksātas likumā paredzētās kompensācijas, informēja Pabriks.
LETA jau ziņoja, ka 23.oktobrī Ādažu poligonā sprādzienā ievainojumus guva deviņi zemessargi, kuri tika nogādāti Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Viens no ievainotajiem zemessargiem vēlāk mira. Militārā policija ir sākusi kriminālprocesu.
Pēc sākotnējās informācijas, negadījums noticis jau pēc Zemessardzes 17.pretgaisa aizsardzības bataljona kaujas šaušanas nodarbību beigām. Sprādzienā vainojams zemessargs, kurš poligonā atradis nesprāgušu lādiņu un to ievietojis savā mugursomā, taču lādiņš detonējis. Līdz ar to sprādziena cēlonis, visticamāk, ir nelikumīgas darbības, kas apdraudējušas apkārt esošo cilvēku veselību un dzīvību.
Nacionālo bruņoto spēku un Aizsardzības ministrijas pārstāvji novembra sākumā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā sniedza informāciju par šo negadījumu, un deputāti secināja, ka sprādziens Ādažu poligonā noticis cilvēciskā faktora, nevis sistēmas nepilnību dēļ.