Ar daudziem mērķtiecīgiem naža dūrieniem puisi nogalināja viņa paša mājās guļamistabā 2011. gada 18. decembrī ap pulksten 4 no rīta. Kārļa nonāvēšanā tagad apsūdzētajam klasesbiedram pēc aizturēšanas tiesa nepiemēroja ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli - līdz pat tiesai viņš ir bijis uz brīvām kājām. Rīgas tiesu apgabala prokurore Kristīne Sīle uzrādījusi apsūdzību pēc Krimināllikuma 117. panta 12. punkta, proti, par slepkavības izdarīšanu pastiprinošos apstākļos. Lai arī par nepilngadīgā nogalināšanu soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no 10 līdz 20 gadiem, tomēr, ja noziegumu pastrādājusi persona, kas jaunāka par 18 gadiem, brīvības atņemšana par sevišķi smagiem noziegumiem nedrīkst pārsniegt 10 gadu.
Pēc šokējošās neizskaidrojamās slepkavības izskanēja neoficiālas versijas, ka tā varētu būt pastrādāta kādu apreibinošu vielu ietekmē. Jautāta, vai pirmstiesas izmeklēšanas laikā veiktās ekspertīzes to apstiprinājušas, prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga, atsaucoties uz prokurori K. Sīli, pagaidām daudz nekomentē, tikai norāda - narkotiskas vielas ekspertīzē netika konstatētas. Taču neesot izslēgts, ka varēja tikt lietoti legāli apreibinātāji.
«Kāds var būt attaisnojums, lai nodurtu cilvēku? Tam, kas noticis, nav izskaidrojuma, dēlu sadūra gultā gulošu, viņam pat nebija iespējas sevi aizstāvēt,» Dienai sacīja Kārļa māte. Ģimene ir satriekta par to, ka slepkavībā apsūdzētajam dēla klasesbiedram tiesa nepiemēroja brīvības atņemšanu pirmstiesas izmeklēšanas laikā. Dēls ar šo puisi bijuši labākie draugi kopš pirmās klases, viņš bieži viesojies ģimenes mājoklī. Tā bijis arī 2011. gada 17. decembrī. Todien šis draugs Kārlim bija vairākas reizes zvanījis, aicinājis uz ballīti pie paziņas. «Dēls man stāstīja, ka pēc sportošanas ļoti noguris un īsti negribot iet, tomēr pēc pusnakts abi aizgāja,» atceras Kārļa māte. Naktī mājinieki dzirdējuši, ka puiši atgriežas. Kārļa draugs palicis pa nakti. Izmeklēšanā konstatēts, ka Kārlis noslepkavots ap pulksten 4 naktī. Viņš tika sadurts ne mazāk kā piecas reizes dzīvībai svarīgos orgānos, tas izraisīja nāvi. Pēc izmeklēšanā noskaidrotā, Kārļa draugs pametis dzīvokli, izlecot pa trešā stāva balkonu. Drīz pēc notikušā viņš tika aizturēts.
Kā aģentūrai LETA sacīja apsūdzētā advokāts Armands Šūmanis, puiša nonāvēšanai neviena liecinieka nav. Advokāts nekomentēja, vai viņa klients savu vainu atzīst vai neatzīst. A. Šūmanis Dienai sacīja: «Šī nav tā lieta, par kuru gribētos komentēt.»
Puiša nogalināšana dziļi šokējusi viņa skolasbiedrus. Kā noskaidroja Diena, skolā nebija novērots, ka starp Kārli un viņa nāvē vainoto klasesbiedru būtu bijušas nesaskaņas. «Nesaprotu, kā kaut kas tāds varēja notikt, mums, četriem draugiem, tik forši kopā gāja. Nekas par ko tādu iepriekš neliecināja,» Dienai stāsta kāds klasesbiedrs. Kārlis un viņa apsūdzētais klasesbiedrs bijuši spēcīgi puiši, labi draugi, taču abu raksturi atšķīrušies - Kārlis bijis ļoti atvērts, komunikabls, sirsnīgs, labās attiecībās ar visiem klasesbiedriem, otrs puisis - noslēgtas dabas, atvērts tikai pret tuvākajiem.
Par drošības līdzekļa - brīvības atņemšanas - piemērošanas kopējo praksi Providus krimināltiesību eksperte Ilona Kronberga komentē - lai to pirmstiesas izmeklēšanas laikā piemērotu, jābūt atbilstībai trim kritērijiem: aizdomās turētais var traucēt izmeklēšanai, var ietekmēt cietušos un lieciniekus un var censties izvairīties no soda, piemēram, pamest valsti.