Gido Vestervelle, Vācijas ārlietu ministrs, publikācijā laikrakstā Diena aicina mūs izšķirties par dziļāku Eiropas Savienības integrāciju. Viņš runā par paradigmas maiņu. Paradigmas maiņa - tas ir ļoti nopietni. Džordāno Bruno un Galilejs īstenoja paradigmas maiņu. Paradigmas maiņa bija pāreja no kapitālisma uz sociālismu un atpakaļ no sociālisma uz kapitālismu. No brīvā tirgus uz centralizētu ekonomiku, no totalitārisma uz demokrātiju vai otrādi. Varbūt tā ir pāreja no konfederācijas uz federāciju, par ko runā Vācijas ārlietu ministrs? Varbūt tās ir Eiropas savienotās valstis, par kurām kvēli sapņo Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks?
Gido Vestervelle diemžēl netēmē tik augstu. Viņš runā par paradigmas maiņu, lai iegūtu «tirgu uzticību». Kas ir šie tirgi? It kā ekonomiski spēki, bet kādēļ gan lielvalsts ārlietu ministrs par tiem runā personificēti. It kā «tirgi» būtu dzīvas būtnes, kas uzticas, neuzticas, draud, baidās. Un kādēļ valstu savienības un lielvalstis attiecībā pret šiem «tirgiem» ieņem, piedodiet, bet vasaļa pozu? Vai tā būs Eiropas Savienības cēlā ideja, kas iedvesmos cilvēkus vienoties, - «lai iegūtu tirgu uzticību»?
Kas tad ir Gido Vestervelles piedāvātā «paradigmas maiņa»? Varbūt vienots Eiropas budžets, vienota Eiropas izglītības sistēma, vienoti sociālie standarti visiem eiropiešiem, vienota drošība visām Eiropas valstīm? Nē, «paradigmas maiņa» Vācijas ārlietu ministra skatījumā būs tiesības Eiropas Komisijai kontrolēt «parādu regulējuma» pārkāpumus, piemērot «automātiskas sankcijas». Tiesības iejaukties to eirozonas valstu budžetos, kuras regulāri novirzās no «fiskālās tikumības» takas. Būtībā tas šoreiz viss.
Diemžēl šāds priekšlikums vairāk atgādina parādu piedzinēja rīcības plānu, nevis jaunu politisku doktrīnu, lai īstenotu Eiropas paradigmas maiņu. Nez vai šie priekšlikumi iedvesmos Eiropas Savienības valstu pilsoņus ciešāk vienoties zem zili zvaigžņotā karoga, pirms pār Eiropu nav nolaidusies nakts.