Pēdējā laikā draudus pielietot militāru spēku Irānai izteikusi virkne augstu ASV amatpersonu - pašu ASV aizsardzības ministru un ASV armijas štābu vadītāju ieskaitot. Uz to atbildot, Irāna 24. decembrī ir uzsākusi bezprecedenta mēroga desmit dienu militārās mācības. Irānas armijas vadītājs ir paziņojis, ka Irānas armija ir spējīga pilnībā bloķēt izeju no Persijas līča, caur kuru iet būtiska daļa pasaules naftas un gāzes eksporta.
Varētu likties, ka Irāna un ASV atrodas drīza kara priekšā, tomēr pašlaik vēl aktīvas karadarbības uzsākšanās ir maz ticama. Starptautiskie novērotāji atgādina, ka ASV militārā klātbūtne Persijas līča rajonā pēdējā laikā nav būtiski pieaugusi, kas būtu nepieciešams, lai uzsāktu tik plašu militāro ofensīvu kā uzbrukums Irānai.
Pašām Savienotajām Valstīm priekšā prezidenta vēlēšanu kampaņa, pirms kuras pašreizējā prezidenta Baraka Obamas nākotne ir galīgi neskaidra. Militārās kampaņas Irākā un Afganistānā nav nesušas popularitāti. 11. septembra iespaidiem bālējot, globālā cīņa pret terorismu ideoloģiskā plāksnē neizbēgami zaudē asumu. Grūti idomāties, ka jauns plaša mēroga militārs konflikts varētu būt pienesums Obamas prezidenta vēlēšanu kampaņai - gluži otrādi.
Sekmīga karadarbība Irānā nav iespējama bez aktīva Krievijas atbalsta vai pat līdzdalības militārajā konfliktā. Savukārt Krievijas potenciālā iesaistīšana Irānas jautājumā nozīmētu pie varas esošās Krievijas elites pozīciju nostiprināšanu. Ir viena situācija, ja Vladimirs Putins kļūst par Krievijas prezidentu, un pavisam cita, ja Putinam tas neizdodas. Militārais konflikts Irānā, pieturot augstas naftas cenas, turpinātu uzturētu Krievijas ekonomisko izaugsmi, ko tā izmanto arī sava militāri rūpnieciskā kompleksa modernizācijai.
Tomēr, neskatoties uz racionālajiem apsvērumiem pret kara sākšanos, situācija ap Irānu ir ļoti nepatīkama.