Starptautisks skandāls izcēlās, kad Baltkrievijas puse pamanīja, ka no starptautiska naftas vada, pārkāpjot bijušo cauruļvada tehniskās uzraudzības praksi, ir uzsākta slepus naftas notecināšana, jo dramatiski krītas spiediens cauruļvadā. Baltkrievijas uzņēmums Družba, uzskatot, ka tehniskā nafta pieder viņiem, vērsās Latvijas tiesā.
Latgales apgabaltiesa nesen pieņēma spriedumu, ar kuru tika noraidīts Baltkrievijas uzņēmuma Polocktransņeftj Družbaprasība par īpašumtiesībām uz bufernaftu. Minētais tiesas lēmums nozīmē, ka bufernafta nepieder Baltkrievijas uzņēmumam. Tomēr izrādās, ka nav pieejami dokumenti, ka nafta būtu jebkad privatizēta un piederētu jaunajam cauruļvada īpašniekam.
Valstij tagad ir laba iespēja pacīnīties par 60 miljonus vērtu mantu, kas lieliski noderētu jebkurā laikā, kur nu vēl spiedīgās budžeta konsolidācijas apstākļos.
Zvērināts advokāts Jānis Zelmenis uzskata, ka valstij ir diezgan lielas izredzes panākt to, ka tiek atzītas tās īpašumtiesības uz šo naftu. Viņa advokātu birojs jau pērnā gada novembrī nodeva Valsts kancelejā atzinumu, kurā aprakstīts, kādā veidā valsts varētu pieteikt savas īpašumtiesības. Ņemot vērā, ka privatizācijas procesā strīdus nafta nav nodota privatizācijai, tā ir Latvijas Republikas īpašums, norādīts atzinumā. Tur arī uzsvērts, ka valstij ir iespējams celt īpašuma prasību, jo valsts nekad nav nodevusi privatizācijai cauruļvadā esošo naftu. Latvijas likumdošana nosaka, ka bezsaimnieka manta ir piekritīga Latvijas valstij.
Tomēr Jānis Zelmenis laikrakstam Dienas Bizness atzīst, ka valdības interese par šo lietu ir maza. Premjera Valda Dombrovska birojs šo atzinumu tālāk nosūtījis Tieslietu ministrijai, bijušais tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs gan painteresējies. Bet tālāk klusums.
Tātad ir ļoti ticams, ka valsts nolaidības dēļ privātais cauruļvada īpašnieks jau notecināto naftu tagad mierīgi pārdos, gūstot labu peļņu par šo dīvaini «aizmirsto» naftu. Un tā to arī pieļausim?