Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +25 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 22. jūlijs
Marija, Marika, Marina

Sāpīgi lēmumi par mazo skolu nākotni – arī Tukuma novadā

Tukuma novadā no 1. janvāra slēdza Vānes sākumskolu, jo tajā mācījās tikai 12 skolēnu, bet ir vēl citas mazās skolas, kuru liktenis ir svaru kausos.

Tukuma novadā piecpadsmit gadu laikā slēgtas un reorganizētas 16 izglītības iestādes. Patlaban tiek izvērtēts viss skolu tīkls, tostarp Zemītes sākumskola un Cēres pamatskola, kur skolēnu skaits sasniedzis kritiski zemu robežu. Situācija zināmā mērā ir likumsakarīga, jo demogrāfija Tukuma novadā, tāpat kā lielākajā daļā Latvijas, ir ar lejupejošu līkni – pērn jaundzimušo skaits nokritās zem 400, un, skatoties septiņu gadu griezumā, tie ir mīnus 35%.

Nav dzīvotspējīgs modelis

Tukuma novadā šobrīd ir sešas vispārējās vidējās izglītības iestādes, 11 pamatskolu, trīs sākumskolas, viena speciālās izglītības iestāde, 10 pirmsskolu, septiņas profesionālās ievirzes izglītības iestādes. Cik iespējams, mazās skolas novadā tiek saglabātas – arī sākumskolas formātā, un tādas šobrīd ir trīs: Zemītes (1.–6. klase), kur mācās 27 bērni, Sēmes (1.–4. klase) ar vairāk nekā 30 skolēniem un Milzkalnes (1.–6. klase) – ar 90. Tomēr ir kāds mirklis, kad to vairs nav iespējams izdarīt. Tas sakāms arī par Vānes sākumskolu, kas 2022. gadā zaudēja pamatskolas statusu. Tomēr tas neko daudz nemainīja jau iezīmētajā liktenī. Kad skolēnu skaits pērn saruka līdz 12, jo pēkšņi aizgāja divu audžuģimeņu bērni, pašvaldība, nesagaidot mācību gada beigas, izlēma slēgt skolu, un nu tās audzēkņi turpina mācības Zemītes sākumskolā, kurai tagad ir pirmsskolas grupas Zemītē, Matkulē un Vānē, skaidro Tukuma novada Izglītības pārvaldes vadītāja Dace Strazdiņa.

Taču arī virs Zemītes skolas jau karājas Dāmokla zobens, jo arī tur 1.–3. klasē ir 12 skolēnu, 4.–6. klasē – 15. Ar to ir par maz, lai skola pastāvētu arī turpmāk. Diemžēl kārtējo reizi nākas atzīt, ka pakāpes mazināšana nereti jau nākamajā gadā izraisa strauju skolēnu skaita kritumu, jo daļa izvēlas doties līdzi vecākajiem brāļiem un māsām uz citu skolu. Ir pat tā, ka, sākoties tikai runām par iespējamām pārmaiņām, uzreiz sākas bērnu migrācija, novērojis Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa (LRA). 

Patiesībā sarkanā līnija ir 70–80 bērnu, kad jāsāk domāt, ko darīt tālāk. "Mums pārmet, ka skolas dēļ iztukšosies pagasts. Tas jau nav cēlonis, tās ir sekas – nav darbvietu, nav cilvēku, kas tur dzīvo. Nu negribam mēs skolas likvidēt, bet jaunais pedagogu atlīdzības modelis radīs milzīgu spiedienu uz pašvaldību budžetu. Ja atstāsim visu, kā ir, un ja 1. septembrī stātos spēkā jaunais modelis, mums skolotāju algām papildus vajadzētu 504 000 eiro," teic D. Strazdiņa.

Izvēlas bērnus vest citur

Pašvaldībā ir izveidota darba grupa, lai izvērtētu izglītības iestāžu tīklu, ņemot par pamatu 38 kritērijus. Par sešām skolām un to tālāko nākotni ir runāts ar vecākiem un vietējām kopienām. Viena no tām ir Tukuma 3. pamatskola, kur telpu kapacitāte ir izsmelta, taču skolēnu skaits pēc jaunajām prasībām ir nepietiekams – 241. (Tajā darbojas arī pirmsskolas grupa ar 35 bērniem.) Taču kā pilsētas skolai tajā 1.–3. klašu grupā jābūt vismaz 90 (ir 105), 4.–6. klašu grupā jābūt tikpat, bet ir 69, 7.–9. klašu grupā 67, vajag būt 108 (ja piemēro atļauto 10% atlaidi). Ir panākta mutiska vienošanās ar ministriju, ka šā iemesla dēļ nebūs jāmaina skolas statuss, bet, lai risinātu telpu jautājumu, no nākamā mācību gada paredzēts pirmsskolas grupu vairs šeit neatvērt, lai trīs atbrīvojušās telpas piemērotu skolas vajadzībām.

Pilsētā ir arī Tukuma E. Birznieka-Upīša 1. pamatskola, kurā visās klašu grupās kvantitatīvie kritēriji ir izpildīti – kopumā tajā mācās 445 skolēni. Pilsētā darbojas arī speciālā izglītības iestāde (tai ir divas programmu īstenošanas vietas) ar 206 bērniem. 

Visticamāk, sāpīgs lēmums būs jāpieņem par Cēres pamatskolu, kurā šobrīd ir 48 skolēni: 1.–3. klašu posmā – 15, bet vajag vismaz 22 (tiek pieļauta 25% atkāpe), 4.–6. klasē – 19 (arī vajag 22), 7.–9. klasē – 14 (vajag 27). Plānots atstāt Cērē pirmsskolas iestādi. Uz jautājuma zīmes ir arī Kabiles pamatskola, kur ir 70 skolēnu. Lai gan lēmumu par tās reorganizāciju nepieņēma, iespējams, ka pēc gada tas būs jāaktualizē.

D. Strazdiņa uzsver, ka Cēres skola ir 10 kilometru attālumā no Kandavas, uz kurieni ved labi sakārtoti ceļi, tāpēc nebūs problēmas bērnus izvadāt. Jau šobrīd skolēnu kustība notiek dažādos virzienos. Cērē šobrīd ir 18 bērnu, kuri izvēlējušies mācīties citās novada skolās, no tiem 14 – Kandavā, viens – Pūrē, divi – Tukumā. Ja viņi būtu palikuši sava pagasta skolā, iespējams, nevajadzētu lemt par tās reorganizāciju. Tas pats sakāms par Zemītes pagasta sākumskolas posma skolēniem – 19 zinības apgūst citur (12 – Kandavā, 5 – Tukumā, 2 – Tumē).

Lai gan "uz kvantitatīvo prasību robežas" ir arī Zantes pamatskola, taču, tā kā tā atrodas pie Saldus novada robežas, pašvaldība to neplāno reorganizēt, bet gan stiprināt. 

Grib saglabāt Engurē

Vidusskolu tīklā kopš 2010. gada arī piedzīvotas pārmaiņas, proti, piecas pārtapušas par pamatskolām. Patlaban novadā ir sešas vidusskolas, divās 10.–12. klašu posmā skolēnu skaits ir nepietiekams tam, ko nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie noteikumi, proti, tiem jābūt vismaz 60. Engures vidusskolā ir 29 un Jaunpils vidusskolā – tikai 17 skolēnu, turklāt šogad netika nokomplektēta 10. klase. Pašvaldība gan ir apņēmības pilna saglabāt Engures vidusskolu. Tiesa, blakus Talsu novadā ir Mērsraga vidusskola, kurā 10.–12. klasē ir 29 skolēni. Talsu novada vietvara taisījās pārvērst to par pamatskolu, bet šobrīd lēmumu ir atlikusi līdz brīdim, kad tiks pieņemts jaunais pedagogu algu modelis. Arī Tukuma novada pašvaldība nevēlas skriet ratiem pa priekšu. Vai šīs abas skolas varēs turpināt darboties esošajā statusā? Šobrīd vienošanās par to, kura to saglabās, diez vai ir iespējama, – gan engurnieki, gan mērsradznieki atbalsta savu skolu, norāda G. Važa. Ja tomēr abas kļūst par pamatskolu, tad ir problēmas ar pieejamību tiem, kuri dzīvo pie jūras, jo attālums līdz tuvākajai skolai pārsniegs 50 kilometrus. Par labu sava novada skolai viņš min arī to, ka tur ir iespējams nodrošināt dienesta viesnīcas pakalpojumus. Starp citu, vēl neliels internāts ir arī pie Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas, kā arī Zemgales vidusskolas (tajā ir 423 skolēni, no tiem vidusskolas posmā kopā ar tālmācības un neklātienes programmu apgūstošajiem – 154). Gan abās iepriekšminētajās, gan arī Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolā, kurā 10.–12. klasē mācās 65 bērni, nav jābažījas par skolēnu skaitu.

Tuvojas tūkstotim Viena no lielākajām skolām novadā ir Tukuma 2. vidusskola, kura 2022. gadā pēc apjomīgas pārbūves atgriezās savās telpās. Celtniecība sākās tieši tad, kad kovida dēļ mācības tika organizētas attālināti, līdz ar to celtniecība notika sarežģītos apstākļos, arī mācību process bija jāorganizē septiņās ēkās, atceras skolas direktore Anita Locāne un piebilst, ka, lai gan Tukumā nav 1. vidusskolas, arī turpmāk šī būs 2. vidusskola. Patlaban te mācās 943 skolēni, no tiem 192 vidusskolas posmā, visās klašu grupās ir trīs paralēlklases, tikai 12. klasē – divas. Vaicāta, vai skola vēl varētu uzņemt lielāku skaitu skolēnu, direktore teic, ka tas būtu sarežģīti. Pirmkārt, klašu piepildījums ir teju maksimālais, brīvas vietas ir 4.–6. klasēs. 7.–9. klases vienmēr papildinās ar bērniem no Milzkalnes un Sēmes sākumskolām. Otrkārt, skolēnu skapīšu dēļ – šobrīd to ir 943, un jau šogad nācās piepirkt 102.

Statistika rāda, ka 50% no Tukuma 2. vidusskolas 9. klases beidzējiem izvēlas turpināt mācīties šeit pat. Skola piedāvā plašu padziļināto priekšmetu piedāvājumu – kopumā astoņus, katrs var izvēlēties, kā tos komplektēt. Otra puse pamatskolas absolventu dod priekšroku Rīgas vidusskolām vai valsts ģimnāzijām, tehnikumiem vai profesionālajām skolām.

Attiecībā uz pedagogiem A. Locāne palepojas, ka vidējais vecums ir 45, jo šeit strādā daudz gados jaunu pedagogu. Tomēr viņa atzīst, ka situācija ar vakanču aizpildīšanu ir ļoti sarežģīta. Ja ir kāda brīva vieta, nereti neviens pat nepiesakās. It īpaši liela problēma ir atrast angļu valodas skolotājus. Tāpat, ja kāds ilgstoši slimo, aizvietotāju piesaistīt ir ļoti sarežģīti, tāda pati situācija ir tad, ja kāds pēkšņi izlemj no darba skolā aiziet tieši pirms mācību gada sākuma. Lai nodrošinātu ataudzi, tiek pamatīgi piestrādāts pie tā, lai piesaistītu šeit savas skolas absolventus, kuri studē pedagoģijas programmās. Tas gan prasa lielu darbu, lai sakārtotu stundu sarakstus, jo studenti var strādāt vienu dienu nedēļā, lielākoties tā ir piektdiena.

Kā ir ar atbalsta personālu? Tas ir nodrošināts – ir gan psihologs, gan divi logopēdi, trīs pedagogu palīgi uz pilnu slodzi, ir sociālais pedagogs, taču otru nav izdevies atrast.

Darbojas jau 34 gadus Netālu no Tukuma – Milzkalnē – ir sākumskola, kurā mācās 91 bērns – pamatā no Milzkalnes un Tukuma. Pērn janvārī tā vēra durvis pēc atjaunošanas, kura tika sākta pirms novadu reformas. Starp citu, jau XIX gadsimta vidū, kad to cēla, šī vēsturiskā ēka bija paredzēta kā skola zemnieku bērniem, bet vēlākos gados tā pildīja citas funkcijas. Skolas vajadzībām tad kalpoja ēka, kas bija celta kā mācītājmāja. Izturējusi visus laikmeta griežus, pēc Otrā pasaules kara skola Milzkalnē darbojās vēl līdz 1973. gadam, tad tā tika slēgta. No jauna skolas zvans te ieskanējās 1990. gadā, kad durvis vēra Milzkalnes sākumskola, jau sākotnēji liekot lielāku akcentu uz vizuālās mākslas, mūzikas, mājturības un sporta priekšmetiem. Patlaban skola darbojas trijās ēkās, vienā pēc atjaunošanas notiek mācību process, otrā ir kabineti direktoram, logopēdam, medmāsai, lietvedei, kā arī skolas bibliotēka, trešā ir 2008. gadā uzbūvētā sporta un pasākumu zāle, stāsta skolas direktors Harijs Belcāns, kurš šajā amatā ir jau kopš 1990. gada.

Sākumskolas plānos nav pārtapt par pamatskolu – pirmām kārtām ierobežoto telpu dēļ. Jau tagad skolēnu skaits ir gandrīz maksimāli ietilpināmais, vēl te atrastos vieta tikai dažiem bērniem. Prognozes liecina, ka nākamā gada 1. klasē būs 18 skolēnu, tātad interese par iespēju te gūt zinības ir. Statusa maiņas gadījumā nāktos arī komplektēt pedagogu kolektīvu, jo 7.–9. klašu programmā ienāk jauni mācību priekšmeti (fizika, ķīmija), kuriem stundu skaits ir neliels, tāpēc nodrošināt slodzi šiem skolotājiem nav iespējams.

Re!Forma ir rakstu sērija, kurā analizējam kārtējo izglītības sistēmas reformu, kas var skart ap 10% izglītības iestāžu, – ar ko šī reforma atšķirsies no iepriekšējām.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Re!Forma rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas