Tostarp hidroelektrostacijās (HES) šogad desmit mēnešos saražotas 2402 GWh elektroenerģijas, kas ir par 17,7% mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā.
Saražotās elektroenerģijas daudzums, izmantojot dabasgāzi, šogad desmit mēnešos bija 1207 GWh, kas ir par 8,4% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.
Saules elektrostacijās šogad desmit mēnešos saražotas 605 465 megavatstundas (MWh) elektroenerģijas, kas ir par 56,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt vēja elektrostacijās saražotas 161 117 MWh elektroenerģijas, kas ir par 21,3% mazāk.
Tajā pašā laikā ar biomasu šogad desmit mēnešos saražotas 226 073 MWh elektroenerģijas, kas ir par 0,6% mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, bet ar biogāzi saražotas 100 510 MWh elektroenerģijas, kas ir kritums par 23,3% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.
No visas saražotās elektroenerģijas pārvades tīklā saražotas 4211 GWh elektroenerģijas, kas ir par 3,7% mazāk nekā pērn desmit mēnešos, bet sadales tīklā saražotas 929 757 MWh elektroenerģijas, kas ir par 14,1% vairāk.
Elektroenerģijas patēriņš šogad desmit mēnešos Latvijā veidoja 5881 GWh, kas ir par 2,9% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.
Savukārt oktobrī saražotas 336 872 MWh elektroenerģijas, kas ir par 3% vairāk nekā septembrī. Elektroenerģijas patēriņš bija 633 877 MWh, kas ir par 12% vairāk nekā mēnesi iepriekš.
Elektroenerģijas tirgus apskatā minēts, ka vietējā elektroenerģijas ražošana oktobrī spēja nodrošināt 53,1% no kopējā valsts elektroenerģijas patēriņa, kas ir zemākais rādītājs kopš pagājušā gada oktobra.
Pārskatā teikts, ka no atjaunojamajiem resursiem saražotajā elektroenerģijā oktobrī pieaugums bija tikai biomasas stacijās - par 48%, bet samazinājums ir pārējos ražošanas veidos - saules elektrostacijas saražoja par 39% mazāk nekā septembrī, vēja elektrostacijas - par 7% mazāk, bet hidroelektrostaciju ražošanā bija kritums par 14% mazākas ūdens pieplūdes dēļ.
Vienlaikus atjaunojamo resursu samazinājums daļēji tika kompensēts ar fosilajiem resursiem - oktobrī, salīdzinot ar septembri, ražošana dabasgāzes elektrostacijās pieauga par 60%.
Oktobrī elektroenerģijas vidējā cena Latvijā un Lietuvā salīdzinājumā ar septembri pieauga par 25%, veidojot 105,06 eiro par MWh. Cenu kāpumu galvenokārt veicināja sezonālas izmaiņas, tostarp samazinājās diennakts gaišais laiks, kurā intensīvi darbojas saules elektrostacijas, tāpat elektrolīniju remontdarbi Igaunijā ierobežoja lētākas elektroenerģijas importu uz Latviju, tādēļ patēriņa maksimumstundās tirgus kļuva vairāk atkarīgs no dārgākiem ražošanas avotiem.
Minēto remontdarbu dēļ Igaunijā elektroenerģijas cenas oktobrī, salīdzinot ar septembri, pieauga par 10%, jo patēriņa maksimumstundās varēja nodrošināt lētāku enerģijas importu no Somijas.
Pārskatā arī teikts, ka, sākoties apkures sezonai un pieaugot elektroenerģijas patēriņam, elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm oktobrī pieauga par 12,6% salīdzinājumā ar septembri. Visstraujākais kāpums tika novērots elektroenerģijas importam no Somijas, kas pieauga par 37,8%, elektroenerģijas imports no Polijas palielinājās par 19%, bet imports no Zviedrijas samazinājās par 19%.
AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbību un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.
AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.