gada 15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartas (Pašvaldību harta) 5.pantam. Minētajā hartas pantā noteikts, ka vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts.
Vecpiebalgas pagasta padome norādīja, ka tā gribējusi veidot novadu, kas būtu sastāvējis tikai no Vecpiebalgas un Inešu pagastiem. Pēc pieteikuma iesniedzējas uzskata, Saeima neesot pietiekami konsultējusies ar pagastiem, tos apvienojot. Līdzīgu viedokli pauduši arī citi iesaistītie – Inešu, Kaives, Taurenes un Dzērbenes – pagasti. Savukārt, Saeima, kā arī Ministru kabinets uzskatīja, ka konsultācijas par dažādiem risinājumiem ir notikušas daudzu gadu garumā. Turklāt, visu pašvaldību vēlmes objektīvi neesot bijis iespējams apmierināt, jo tās bijušas savstarpēji pretrunīgas.
Satversmes tiesa norādīja, ka no Satversmes 1.panta izrietošais pašvaldības princips paredz pašvaldībai tās robežu maiņas gadījumā tiesības iepazīties ar pietiekami konkrētu plānotā novada projektu, apspriest to un izteikt savu viedokli. Pašvaldībai ir arī tiesības paļauties uz to, ka tās viedoklis tiks izvērtēts pat tādā gadījumā, ja galīgais lēmums būs atšķirīgs. Tomēr no pašvaldības principa izrietošās tiesības izņēmuma gadījumos var tikt ierobežotas, lai nodrošinātu citas Pašvaldību hartā un Satversmē noteiktās vērtības. Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma pieņemta izņēmuma gadījumā steidzamības kārtā tostarp, lai nodrošinātu savlaicīgas pašvaldību vēlēšanas 2009.gadā.
Satversmes tiesa secināja, ka administratīvi teritoriālās reformas gaitā ar Vecpiebalgas un citiem pagastiem ir apspriesti dažādi novadu veidošanas varianti. Pašvaldībām ir bijusi iespēja apspriesties un izteikt savu viedokli Saeimai. Līdz ar to Saeimai bija zināmas Vecpiebalgas pagasta padomes intereses – tai vēlamākais modelis un prioritātes – un Saeima varēja tās ņemt vērā tiktāl, ciktāl tas bija iespējams, vērtējot arī citu pašvaldību intereses un iespējami labākos risinājumus.
Tādējādi Saeima, pieņemot apstrīdēto normu, ir ievērojusi Pašvaldību hartas 5.pantu.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.