Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Vai uzņēmums Tendem Neman bijis starptautiska mēroga PVN karuseļa dalībnieks, nevis vientuļš darbonis?

Savdabīgie darījumi un netiešās saites

No drošiem avotiem Dienas rīcībā nonākusi informācija par iepriekšējos rakstos pētītā uzņēmuma Tendem Neman (TN) darījumu partneriem, proti, uzņēmuma veiktajiem tirdzniecības darījumiem gan ar preču piegādātājiem Eiropā, gan tirdzniecības uzņēmumiem Latvijā, kas atklāj savā ziņā dīvainas nianses par TN darbības specifiku un lomu šajās tirdzniecības ķēdēs.

Darījumu līkloči

Analizējot iegūto informāciju, secināms, ka TN apgrozījums strauji pieaudzis no 2013. gada decembra un bijis robežās ap 3,4 miljoniem eiro katru mēnesi līdz pat 2015. gada novembrim. Savas darbības laikā TN pastāvīgi uzrādījis pievienotā vērtības nodokļa (PVN) pārmaksu – katru mēnesi vidēji tā veidoja ap 350 eiro. Būtībā tā ir salīdzinoši neliela summa, lai Valsts ieņēmumu dienests (VID) tam vismaz sākotnēji nepievērstu vērību un TN arī īsti nebūtu pamata atprasīt atpakaļ pārmaksāto nodokļa summu. Atbilstoši Dienas rīcībā esošajiem datiem savas darbības laikā TN ir saņēmis preces no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm kopsummā par 73 837 199,46 eiro – vidēji par 3 076 549,98 eiro mēnesī –, bet eksportējis par 80 584 647,54 eiro – vidēji par 3 357 693,65 eiro mēnesī. Tajā pašā laikā uzņēmums katru mēnesi deklarēja salīdzinoši ļoti nelielu preču un pakalpojumu iegādi tepat Latvijā – vidēji par 1697,07 eiro mēnesī.

Informācija uzrāda, ka kopumā TN bijuši daudzi darījumu partneri, no kuriem uzņēmums darbības laikā ir iegādājies preces. Lielākie no tiem ir AB Spolka Akcyjna (kopējā piegādāto preču summa 13 103 102 eiro), Komputronik Spolka Akcyjna (12 310 163 eiro), PC Factory Spolka Akcyjna (10 378 473 eiro) un D&A Mobile OÜ (8 162 363 eiro).

Internetā atrodamā informācija liecina, ka AB Spolka Akcyjna ir patiešām liels un ievērojams Polijas elektrotehnikas vairumtirgotājs, kas darbojas arī Čehijā un Slovākijā, tāpat arī Polijas uzņēmums Komputronik Spolka Akcyjna darbojas līdzīgā nozarē, savukārt Igaunijas D&A Mobile OÜ ir Igaunijas mobilo tālruņu vairumtirgotājs.

Taču savdabīgi – šie paši četri lielākie TN sadarbības partneri piegādā preces pa tiešo arī citiem Latvijas uzņēmumiem, pārsvarā sadzīves elektropreču tirdzniecības uzņēmumiem, kuriem šīs pašas preces piegādā arī TN. Lielākie no tiem ir SIA Ourea, SIA MoonCom, SIA Netto Tehnika, SIA Proks, SIA GSM-DM Solutions un SIA Top Trade.

Būtiskākais jautājums ir, kāpēc šie vairumtirgotāji ir sadarbojušies preču iegādē ar citu vairumtirgotāju – faktiski starpnieku – TN, kas tikai noteiktā daļā no šo uzņēmumu darījumiem uzņēmās starpnieka lomu. Protams, šāda darbība nav nedz aizliegta, nedz nosodāma, tomēr tā šķiet pietiekami dīvaina, vadoties no biznesa prakses loģikas.
 

Vēl viens "nosvilst"?

Joprojām nav skaidrs, kas īsti bija TN – reāls vai fiktīvs uzņēmums, kuru reālie elektropreču vairumtirgotāji un mazumtirgotāji, iespējams, izmantoja kā starpnieku, uz kuru "uzkraut:" valstij maksājamo nodokļu masu?

Publiski daudzkārt runāts, ka tā ir jau gadu desmitiem izplatīta prakse – kādu laiku izmantot reālu vai fiktīvu uzņēmumu, kas paliek valsts budžetam, precīzāk, Latvijas sabiedrībai, parādā ļoti ievērojamus naudas līdzekļus, un tad šos uzņēmumus virza uz likvidāciju. Tā teikt – visi gali ūdenī.

Te gan uzreiz jānorāda, ka TN partneriem Latvijā nevar pārmest šādu iespējamu rīcību. Piemēram, pieejamā informācija par GSM-DM Solutions, Proks un Netto Tehnika rada gana pārliecinošu iespaidu kā par reāli strādājošiem uzņēmumiem. Vienīgā nianse – Proks un Netto Tehnika ir viena un tā pati adrese – Gunāra Astras iela 8B Rīgā. Tomēr arī šis nav iemesls izteikt aizdomas. Tikpat labi var pieņemt, ka kopīgas adreses un darbības nozare ļauj runāt par sava veida elektrotehnikas vairumtirdzniecības miniklasteriem jeb puduriem, kas nekādā mērā nav neatbilstoši normatīviem.

Arī cits bijušais TN sadarbības partneris MoonCom (adrese – Mārupe, Liliju iela 20) aktīvi nodarbojas ar mobilo telefonu un sadzīves elektronikas tirdzniecību, bijis arī apbalvots par augstiem biznesa sasniegumiem. Tātad nav pamata uzskatīt, ka uzņēmums apzināti būtu uzņēmies iespējamu risku un iesaistījies darījumos ar TN, kas vēlāk nonācis zem tiesībsargu lupas. Taču interesi raisa nianse – šajā pašā adresē vēl pavisam nesen bija reģistrēts arī jau pieminētais Ourea, kas pērn jūlijā gan mainījis juridisko adresi uz Rīgas ielu 20C-4 Ozolnieku novadā. Savā ziņā zīmīgi, ka pēc pusgada, proti, šā gada 24. janvārī, VID pieņēmis lēmumu par Ourea saimnieciskās darbības apturēšanu. Turklāt Lursoft dati rāda, ka šā gada 7. martā uzņēmumam bija izveidojies 1,9 miljonu eiro nodokļu parāds.
 

Adreses un partnerība

Tieši VID sankciju pret Ourea dēļ Diena pievērsa uzmanību tālāk minētajām niansēm – Mārupē, Liliju ielā 20, ir reģistrēts vēl viens sadzīves elektronikas tirdzniecības uzņēmums – SIA Ourea Baltic. Lai gan sākotnēji trīs uzņēmumus – MoonCom, Ourea un Ourea Baltic – nosacīti vieno tikai kādu laiku bijusi kopīga "mājvieta", tomēr dziļāka izpēte parāda daudz ciešāku saistību starp šiem uzņēmumiem.

Proti, 2007. gadā dibinātā MoonCom vienīgā īpašniece ir Vineta Brutāne (iepriekš ar uzvārdu Jātniece). Savukārt tālajā 1995. gadā dibinātās Ourea Baltic vienīgais īpašnieks kopš 2018. gada 29. marta ir Nauris Brutāns, pēc visa spriežot, Vinetas Brutānes radinieks. Taču pirms tam – no 2016. gada oktobra līdz 2018. gada 29. martam – Brutānam piederēja tikai 50,02% Ourea Baltic kapitāla daļu, bet mazākās daļas – 49,98% – īpašnieks bija Jānis Gutāns.

Savukārt Gutāns joprojām (vismaz pēc Dienai pieejamās informācijas) ir Ourea (kam VID apturējis saimniecisko darbību) valdes loceklis. Turklāt viņš ir bijis arī 2009. gadā dibinātā uzņēmuma vienīgais īpašnieks līdz 2013. gada janvārim, kad 100% kapitāla daļu pārdevis (vai kā savādāk nodevis) Kiprā reģistrētajam uzņēmumam Nafasa Holding Limited, caur kuru kā Ourea patiesais labuma guvējs Uzņēmumu reģistrā kopš 2018. gada 19. jūlija ir uzrādīts Baltkrievijas pilsonis Aleksejs Malaičuks. Šis datums ir būtisks, jo tieši tad Ourea juridiskā adrese tika nomainīta no Liliju ielas 20 Mārupē uz Rīgas ielu 20C-4 Ozolnieku novadā.

Taču Brutānes, Brutāna un Gutāna, pēc visa spriežot, salīdzinoši ciešās biznesa attiecības uzrāda vēl viens uzņēmums – 2014. gada 29. jūlijā dibinātais BBG Invest, kur katram no minētajām personām pieder 33,33% kapitāla daļu. Zīmīgi, ka BBG Invest darbības profils ir elektrisko mājsaimniecības ierīču vairumtirdzniecība. Vienīgi uzņēmuma finanšu dati nav īpaši "spīdoši" – uzņēmuma apgrozījums 2017. gadā bijis nulle eiro, bet zaudējumi – 50 eiro. Salīdzinājumam – MoonCom apgrozījums 2017. gadā bijis 39,56 miljoni eiro, bet peļņa pēc nodokļiem – 100 tūkstošu eiro. Patiesībā arī Ourea Baltic 2017. gads nav bijis īpaši iepriecinošs – apgrozījums bijis vien 18,8 tūkstoši eiro, bet peļņa – 2171 eiro. Kopš 2018. gada 19. aprīļa kā patiesais labuma guvējs Ourea Baltic ir norādīts Brutāns. Savukārt MoonCom līdz šim patiesā labuma guvēju nav norādījis.

Diena centās uzzināt MoonCom viedokli un komentāru par šīm niansēm. Taču līdz raksta nodošanas brīdim atbildes tā arī netika saņemtas ne no Brutānes, ne arī viņas kolēģa uzņēmuma vadībā, kurš gan sākotnēji aicināja raksta autoru Brutānei nosūtītos jautājumus pārsūtīt viņam, tomēr nekādu atbildi līdz pirmdienas pēcpusdienai nebija sniedzis. 

Uzrunātie eksperti piekrīt Dienas iepriekš izdarītajam pieņēmumam, ka TN nodokļa parāds, visticamāk, radās nodokļa audita uzrēķina rezultātā. Proti, ņemot vērā uzņēmuma VID deklarēto darījumu raksturu, visticamāk, VID uzskatīja, ka preces nav tālāk izvestas uz ES. Savukārt ņemot vērā izklāstītos faktus, var pieņemt, ka TN bijis iesaistīts ES līmeņa liela mēroga PVN krāpnieciskās shēmās, kur zaudējumi varētu būt nodarīti ne tikai Latvijas, bet arī citu ES valstu budžetiem. Vienlaikus zinot, ka VID redzeslokā pēdējā laikā nonākuši citi līdzīga profila uzņēmumi, svarīgi saprast, cik un kāda loma šajos procesos bijusi gan bankām, kurās ir (vai ir bijuši) atvērti uzņēmumu norēķinu konti, gan VID attiecīgajiem darbiniekiem, kuru pienākumos ir analizēt nodokļu maksātājus un savlaicīgi atklāt un apturēt iespējamos nodokļu krāpšanu riskus. 

Top komentāri

???
?
VID darbinieku atbildība ir mākslīgi izņemta no dienas kārtības. Ja kāds ieskatītos tajās datu bāzēs, kas ir uzkrātas par uzņēmumiem, kuri pēc tam izrādās ir uz bomžiem, pirmais jautājums būtu: kur tu skatījies dārgais, tu esi atlaists un gaidi pavēsti pie izmeklētāja.
???
?
Likumdevējs automātiski VID ir palicis zem korupcijas riska, apveltot to ar tiesībām, piemēram: VID ir tiesības apturēt uzņēmuma darbību, ja ... Bet jābūt VID aptur uzņēmuma darbību, ja ... Un to 21.gs. dara mākslīgais intelekts bez VID darbinieku iesaistes. Tādu piemēru nodokļu likumos ir simtiem.
>>>
&
Reglāri parādās publikācijas par aizdomīgie darījumiem, doti mājieni par shēmošanu, nodokļu krāpšanu, citām finansu nelikumībām. Vai šo rakstu autoriem nevajadzētu noskaidrot, kāpēc tas notiek? Kas liek uzņēmējiem tā rīkoties? It kā apgroza desmitiem miljonu ( no publikācijas), tātad spējas veikt uzņēmējdarbību ir. Varbūt neprot nopelnīt? Varbūt kādi šaušalīgi parādi? Varētu vismaz anonīmi nointervēt kādu no šiem shēmotājiem. Lai pastāsta, kas par lietu? Kam tie miljoni bija vajadzīgi?
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ušakovs varētu atgriezties(18)

Rīgas domes (RD) deputātiem turpinot iesaistīties politiskās kaislībās, izvirzot savstarpējas neizpildāmas prasības un nespējot amatā apstiprināt domes priekšsēdētāju, tiktu dota zaļā gaisma iesp...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas