Zvārtavas pils savā mūžā bijusi gan grāfa fon Ferzena ģimenes vasaras māja, gan pagasta nams un aizsargu organizācijas mītne, gan kolhoza kantoris un pat minerālmēslu noliktava. Bet 1970. gadā, kad to nopirka LPSR Mākslinieku savienības Mākslas fonds (1992. gadā īpašumu pārņēma Latvijas Mākslinieku savienība (LMS)), šī Tjūdoru neogotikas stilā celtā ēka un pārējais muižas komplekss, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, ieguva jaunu elpu. Tiesa, turpmākajos vairāk nekā 50 gados bijuši gan pacēlumi, kad dzīve te radoši kūsājusi, gan pieklusuma brīži. Arī šobrīd tāds, šķiet, ir iestājies.
Senā un jaunā apvienojums
Pateicoties tieši Mākslas fondam un vēlāk LMS, nams atjaunots un piepildīts ar saturu, jo mēbeles un citi interjera elementi no grāfu laikiem tikpat kā nav saglabājušies. No oriģinālajām mēbelēm vēl aplūkojams bibliotēkas grāmatu skapis otrajā stāvā un lielās zāles sienas skapis, kurā ir arī durvis uz balto virtuvi, kā arī lifts no pagrabstāva. Arī ēkas priekštelpa saglabājusi savu apgaismojuma risinājumu, kāds ir vienīgais Baltijas valstīs. Grāfa ideja bija tāda, ka saule un mēness, kas iespīd pa augšējo stikla kupolu, spoguļojas ūdenī, – uz grīdas bija stikla vāks, zem kura vīdēja ūdens. Pašlaik aka ir turpat, bet to sedz grīdas dēļi. Grīda izceļas ar iezīmētām flīzēm. Tā kā grāfs nebija tik bagāts, bet tolaik moderno flīžu klājumu gribēja, tad izdomājis šādu lētāku, bet radošu risinājumu. Lielajā zālē uz sienām, ko sedz audekli, vēl samanāmi gleznojumi no pagājušā gadsimta 30. gadiem, kad te saimniekoja aizsargi, – arājs ar zirgu, tautumeita.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 12. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!