Tomēr arī šajā pieticīgajā krāsojumā rāmji, tāpat kā pārējais baznīcas interjers, izraisa apbrīnu. "Kopš 2003.gada, kad sākām te strādāt, mums ir kluss nodoms šeit salikt audzēkņu labākos diplomdarbus, lai pēc vairākiem simtiem gadu vēsturnieki pētītu un secinātu, ka XXI gadsimta sākumā amatniecība Latvijā bija ļoti augstā līmenī," saka Rīgas Amatniecības vidusskolas pasniedzējs Arvīds Verza. Tā viņiem izveidojusies kā tradīcija — Ziemassvētku priekšvakarā atbraukt uz Kārsavu, lai atvestu savus darbus.Brīnumdarbi no koka Darinot baroka stilā veidotos rāmjus, kas tagad grezno baznīcas centrālās jomas kolonnas, audzēkņi izmantojuši XVII gs. beigu un XVIII gs. sākuma kompozīcijas, taču paši rāmji ir oriģināldarbi, turklāt katrs ir atšķirīgs un īpašs. Visas formas ir izgrieztas un slīpētas kokā. A.Verza cer, ka draudze kādreiz atradīs līdzekļus, lai rāmjus apzeltītu, pagaidām tie ir noklāti ar plānu zeltījuma kārtiņu. Audzēkņu rokām pamazām tapis viss Kārsavas baznīcas interjers, ieskaitot altārus. Stāsts, kā Rīgas amatniecības vidusskola un kārsavieši pirms sešiem gadiem satikās, arī līdzinās Ziemassvētku leģendai. Tad jau viņiem bijusi uzkrāta diezgan liela pieredze, veidojot interjerus vairāk nekā 20 Latvijas baznīcās (patlaban jau 29). "Mēs bijām pabeiguši Salaspils baznīcā altāri, tad priesteris Jānis Aglonietis ieminējās, ka kārsavieši paši būvē baznīcu, vai mēs nevarētu aizbraukt apskatīties. Īsi pirms Ziemassvētkiem mēs arī uz šejieni atbraucām. Viss vēl bija sastatnēs, sals ap 20 grādiem, nāk pretī viens vīrs ziemas cepurē ar nolaistām ausīm, sniedz roku un saka: "Vasali! Jezups, vītejais prīsters." Izpētījām visu, zēni jau taisīja gaisa pilis, bet prāvests Aglonietis pārskaitīja mūs, piezvanīja saimniecei, lai piešaujot klāt zupai ūdeni, jo par vienu vairāk esot atbraucis, un mudināja labi paēst un braukt projām, kamēr vēl nav satumsis. Kā uzzināju vēlāk, priesteris neesot ticējis, ka mēs vēl jebkad atgriezīsimies. Kad mēs ar smago mašīnu sākām vest pirmos darbus, tad jau viņš arī noticēja, ka tā lieta sāksies." Arvien greznāka Kārsavas jaunās baznīcas jeb, kā to vēsturiski dēvē, Malnavas Rožukroņa Dievmātes baznīcas, pamatakmens ielikts 1932.gadā. Laikā līdz 1940.gadam no betona un ķieģeļiem uzceltas baznīcas sienas, taču, uz stalažām stāvot, strādnieki pirmie pamanījuši, ka pāri robežai nāk padomju tanki. Par laimi vēl nebija paspēts nojaukt un pārvest uz Abrenes apriņķi veco koka baznīcu. Okupācijas gadi apturēja dievnama būvi un nopostīja jau uzbūvēto. Kad tā 1995.gadā prāvesta Jāzepa Aglonieša vadībā atsākās, drupās bija izauguši lieli koki. Baznīcu iesvētīja 2003.gada 5.oktobrī. Tagad ikdienas dievkalpojumi notiek 260 gadu vecajā koka baznīciņā, taču lielos svētkos dievlūdzēju pulki pārpilda jauno baznīcu, kura kļūst arvien greznāka.
Skaisti svētki skaistā baznīcā
Vīnogulāji, smalkas mežģīnes, koku zaru vijumi un mistiskas ledus puķes, kas tik neienāk prātā, raugoties uz liepas kokā grieztajiem svētbilžu rāmjiem, kuri tapuši Rīgas amatniecības vidusskolas darbnīcās, bet tagad greznos Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīcu Kārsavā. Ja vēl pieskartos zeltījuma ota, šis mazās pierobežas pilsētiņas dievnams atmirdzētu pavisam pārpasaulīgā greznumā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.