Skolēns - pieprasītākais spaisa tirgonis Purvciemā

Kā cilvēks sabiedrībai, viņš jau ir miris, viņš ēd, staigā, runā, bet domāšana jau viņam ir savādāka, viņš ir uzzinājis ko nozīmē viegla nauda un tā arī turpinās, nokļūs cietumā , tur iegūs vajadzīgo "iizglītību" un turpinās iesākto. Ne velti viņš ieminas, ka labprātāk izvēlētos nevis torti, bet marihuānu un uzvilktu kādu dūmu un arī pēc tādas naudas, ko ir pelnījis, būdams dīleris, baidās, ka neviens algots darbs Latvijā viņu neinteresēs. Tur jānotiek Dieva brīnumam, klīniskai nāvei, jeb atomkaram, kas liktu viņa domāšanai izmainīties, kas mainītu viņa vērtību skalu un pasaules uzskatus. Ar noslēpšanos laukos vien nepietiek un dzīves vietas maiņu nekas netiks līdz'ts, jo narkomāni un narkotikas ir visur, varbūt vienīgi kapsētā gulošie tās nelieto.

Pēc tādas naudas, ko pelnīju, būdams dīleris, baidos, ka neviens algots darbs Latvijā mani neinteresēs. --- Šāda izpratne par naudas pelnīšanu dzīvē var rasties tikai bērnišķīgā prātā un cilvēkam, kam vecāki ir mājās tikai pa nakti. Tipiska pašplūsmas pazīme. Neviens nav tam paskaidrojis, ka process ir "mācības - zināšanas - karjera - nauda". Ne skolā, ne mājās. No bērna paša to nevar sagaidīt, bērns tādās kategorijās nedomā. Proletariāta ikdiena.

Ja jau puisim paliek 18, tad varēs pārvest uz centralku, vai D-pils zonu. Neredzu iemeslu just līdzi šim jaunietim.

Lai jaunajam cilvēkam izdodās noturēties un neatsākt. Protams, ka taisnība viņam sakot, ka jābrauc prom no tās vietas kur ir dzīvojis. SAtikšānas ar "pagātni" ievelk atpakaļ. Lai izdodās sākt dzīvi bēz narkotikām!!!! Turies!

Lai puisim izdodas būt stipram un neatkarīgam!

Labi ka mamma bija pietiekami noteikta, lai to pārtrauktu, tomēr nav pārliecības, ka uz ilgu laiku.