Slimnīcām rudenī varētu piešķirt vēl 6,1 miljonu latu

Tad jau Mala pie vainas, ka visus, pat tos kurus nevajag hospitalizēt, ved uz slimnīcām? Slimbnīcas jau iekš nerauj, ko atved, to ņem. Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes, plānus pildot, ved visus, kam vien nav slinkums....:))

Kad beidzot pamodīsieties un palūkosieties mazliet tālāk par vakardienu. Beidziet lobēt slimnīcas! Pati strādāju NMP un varu apgalvot, ka lielākā daļa uz slimnīcām nogādāto mierīgi varētu ārstēties pie sava ģimenes ārsta, ja tikai tas būtu ieinteresēts ar to nodarboties. Bet vieglāk ir taču pateikt, ka darba laiks beidzies un telefonu necelt. Tad sauc NMP un uz slimnīcu. Nesaku, ka nav nopietnu izsaukumu, ir, bet kā valsts nauda tiek tērēta uz dažādiem "ekskursiju " braucieniem, pat domāt negribas. Lielākā daļa pacientu, kuri ir izsaukuši NMP pat nav iedomājušies, ka pirms tam būtu varējuši sazināties ar savu ģimenes ārstu. Nožēlojami ir liet valsts naudu caurā mucā. Un, lai arī Keris ir manas arodbiedrības līderis, vakar Cēsīs viņš uzvedās kā kretīns.

Biju vakar Cēsīs, dzirdēju ko ministrs un premjers, sārtiem vaigiem, nesakarīgi šļupst. To, ka rudenī nauda tiks piešķirta - to viņi nešļupstēja! Locījās kā tārpi - "iespējams ar budžeta grozījumiem oktobrī vai novembrī piešķirsim..". Oktobrī vai novembrī būs jauna valdība, un šie solījumi nevienu neinteresēs! Tas tika teikts pēc slavenā principa: "Nu kā var nesolīt!". Par jau piešķirtajiem 6. Tie ir piešķirti ambulatorajai aprūpei nevis neatliekamajai palīdzībai. Piešķirti jau krietnu laiku atpakaļ, bet vai kāda slimnīca tos ir saņēmusi? Nē! Tikai notiek nepārtraukta solīšana. Un runājot par neatliekamo palīdzību - kvotas beigušās, bet naudu pat nesola. Tā ir Bārzdiņa/Dombrovska politika. Vai varbūt kādas lielas medikamentu izplatīšanas kompānijas politika, kas ar valdības rokām dzen bankrotā lokālās slimnīcas, lai pēc tam privatizētu?

Jo vairākos posmos nauda tiek piešķirta, jo grūtāk ir tai izsekot. Es saprastu, ja te pie mums notiktu katastrofas, epidēmijas, kari, taču kāpēc nevar uzreiz precīzi aprēķināt, cik naudas vajag?

Ivars Eglītis: Par Kuldīgas slimnīcas nākotni neuztraucos 23.04.2011 Anda Hailova "Vairāk nekā puse pacientu, kurus neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes nogādā mūsu slimnīcā, ir nevis no Kuldīgas novada, bet kaimiņu novadiem – Alsungas, Skrundas, Saldus, Brocēnu, Talsu un citiem. Šeit viņiem ir tuvākā neatliekamās palīdzības slimnīca," saka Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis. "Īpaši pieprasīta citu novadu iedzīvotāju vidū ir mūsu slimnīcas dzemdību nodaļa. Pagājušajā gadā pieņēmām 610 dzemdības, un tas ir vairāk nekā Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī." Kuldīga atrodas 91 kilometru no Liepājas, 58 km no Ventspils un Talsiem un 52 km no Saldus. Liepājā un Ventspilī ir lielās reģionālās slimnīcas, Kuldīgā – lokālā daudzprofilu slimnīca, kuras darbību līdz ar citām šā līmeņa iestādēm vērtēja Veselības ministrijas darba grupa. "Mūsu rādītāji ir tik stabili, ka es neuztraucos par Kuldīgas slimnīcas nākotni," uzsver Ivars Eglītis. "Cita lieta – kādas ir politiskās vēlmes. Pirms tiek likvidēta kāda slimnīca, vajadzētu ņemt vērā to, ka mūsu cilvēkiem nav laba veselība, svarīgs arī ceļu un infrastruktūras stāvoklis. Visā pasaulē slimnīcas attīsta atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām pēc veselības aprūpes pakalpojuma, piemēram pacientam ir jānodrošina iespēja no apdzīvotās vietas stundas laikā nokļūt neatliekamās palīdzības slimnīcā. Kritērijs var būt arī attālums 70 kilometru līdz slimnīcai." Tomēr atrašanās tuvu lielajām reģionālajām slimnīcām liek diezgan greizsirdīgi raudzīties uz katru situāciju, kad akūtu pacientu aizved garām Kuldīgai. "Kopš Talsu slimnīca pievienota Ventspils slimnīcai, bieži vien pacientus aizved uz Talsiem, tur pārsēdina citā neatliekamās palīdzības automašīnā un pārved uz Ventspili. Piemēram, Sabiles puses pacients, kuru varētu ārstēt Kuldīgā, nonāk Ventspilī. Vienoto neatliekamās palīdzības dienestu izveidoja, lai nebūtu administratīvo robežu un pie slimnieka brauktu tuvākā brigāde un vestu viņu uz tuvāko slimnīcu. Te pēkšņi izveidoja hospitalizācijas plānu, kurā atkal sadalīja administratīvās teritorijas," saka Ivars Eglītis. "Mēs gan nesūkstāmies par mūsu slimnīcai garām aizvestajiem pacientiem, jo stacionārā lieku vietu nav." Tikai akūtiem pacientiem 2010. gadā Kuldīgas slimnīcā ārstējās 5525 pacienti. No 11 lokālajām neatliekamās palīdzības slimnīcām tikai trijās ārstēts lielāks skaits slimnieku – Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā (6888), Cēsu klīnikā (6216) un Madonas slimnīcā (6175). Vismazākais pacients skaits bijis Krāslavas (1753) un Preiļu (1289) slimnīcā. "Pēc plāna šogad Kuldīgas slimnīcā paredzēti 3307 pacienti, šajā skaitā arī dzemdētājas un cilvēki, kuru atveseļošanos apmaksā no sociālā spilvena. Taču jau gada pirmajos trīs mēnešos šeit ārstējušies 1434 pacienti. Gadā to skaits būs apmēram 5500, un tas nozīmē, ka lūgsim piešķirt papildu finansējumu," saka slimnīcas vadītājs. Ivars Eglītis stāsta, ka uzņemšanas nodaļas dežurējošiem ārstiem bieži vien jāatsaka pacienta uzņemšanu slimnīcā, ja tā veselības stāvoklis nav akūts. "Ja mēs šādus pacientus nesūtītu prom, tad nevarētu uzņemt akūtos slimniekus, kuriem tiešām nepieciešams ārstēties slimnīcā," saka Ivars Eglītis. "Mūsdienās pacients ir ieinteresēts nokļūt slimnīcā, un tas ir izdevīgāk arī ģimenes ārstam. Piemēram, lai pacientam noteiktu diagnozi, nereti vajadzīgi daudzi izmeklējumi, taču visur ir rindas, kvotas beigušās, arī zālēm nav naudas. Faktiski ģimenes ārstam uzlikta neiespējama misija – tikt ar to visu galā. Tādēļ jautājumā par pacienta nokļūšanu slimnīcā ģimenes ārsts ir viņa sabiedrotais. Vienlaikus šādi tiek risinātas arī sociālās problēmas." Top jauna nodaļa Ivars Eglītis par sevi saka: "Esmu vienmēr domājis uz priekšu." Tādēļ jau pirms sešiem gadiem tika nolemts rekonstruēt bijušo slimnīcas saimniecības korpusu, lai tajā izveidotu rehabilitācijas nodaļu. "No šodienas skatpunkta šķiet – mums te draud pārprofilēšana vai slēgšana, bet mēs paplašināmies. Uzskatu, ka Kuldīgas slimnīcu nepārprofilēs un neslēgs, un mūsu rehabilitācijas nodaļa tuvākajā nākotnē būs vajadzīga gan kuldīdzniekiem, gan citiem Kurzemes puses iedzīvotājiem," teic slimnīcas vadītājs. Rehabilitācijas nodaļa top par Eiropas fondu līdzekļiem. No projektam piešķirtajiem 700 tūkstošiem latu apgūti kādi 300 tūkstoši. Līdz rudens kartupeļu talku laikam visam vajadzētu būt izdarītam, un cilvēki, kas lauku darbos būs sabeiguši muguru un locītavas, varēs veseļoties jaunajā rehabilitācijas nodaļā

Izgrieza rokas valdībai, naudiņu apsolīja, tagad bez rēķināšanas varēs atkal visus bāzt dienas stacionārā. Prieks par tādu plānošanu. "Knikstu par ministru! Keri par vietnieku!" - veselība plauks un ziedēs.

labāk lai iedod man naudu studijām ! parādos līst tā kā negribētos !

Te ņem NOST , te atkal DOD MILZU NAUDAS .laikam PARTIJU reklāmām . Tas ir ŠAUSMĪGI , kad KNAB sāks GODĪGI strādāt .....