Plānotie grozījumi iezīmē jaunu pieeju administratīvo pārkāpumu lietvedības efektivizēšanā. Proti, pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas ir sistēmiski izvērtēta administratīvo pārkāpēju sodīšanas procedūra un veikti savstarpēji saskaņoti grozījumi, kas vērsti uz ilgi gaidītās reformas sākšanu administratīvo pārkāpumu jomā.
Administratīvo lietu piekritības pāreja uz vispārējās jurisdikcijas tiesām ir paredzēta nākamā gada 1.jūlijā. Iecerēts, ka reizē ar šo lietu piekritības pāreju stāsies spēkā arī minētie grozījumi APK. Grozījumu mērķis ir izstrādāt procesuālo regulējumu, kas nodrošinātu vispārējās jurisdikcijas tiesām iespēju skatīt administratīvo pārkāpumu lietas, piemērojot tikai APK paredzēto regulējumu un ievērojot pieeju, kas vērsta uz "mazo krimināllietu" izskatīšanu. Savukārt, lai paātrinātu lietu izskatīšanu tiesā, apelācijas instances tiesvedības notiks tikai rakstveida procesā.
Tāpat tiks palielinātas iespējas cietušajiem parastos gadījumos piedzīt no pārkāpēja nodarītos zaudējumus administratīvā pārkāpuma lietvedībā, nevis atsevišķā tiesvedības procesā, kā tas bijis līdz šim. Pārkāpējam uz lietas izskatīšanu gan iestādē, gan tiesā būs jāierodas personīgi, vairs nebūs iespējams pilnvarot advokātu un pašam tikmēr, piemēram, doties atvaļinājuma braucienā.
Tāpat nākotnē nebūs iespējams uzlikt sodus nepilngadīgajiem, procesā neiesaistot viņu vecākus, tādējādi vairs nevarēs rasties tādas situācijas, ka vecāki uzzina par savu bērnu sodīšanu tikai tad, kad saņem piedziņas dokumentus no tiesu izpildītāja. Šīs izmaiņas tiks panāktas, paredzot likumā obligātu iestādes pienākumu uzaicināt nepilngadīgā likumisko pārstāvi uz lietas izskatīšanu.