Smiltenes velomānija
Simt un vienu pārtikas un sadzīves priekšmetu bodīti, ar ko agrāk bija slavena Vidzemes mazpilsēta Smiltene, daļēji apēduši lielveikali Maxima un top! Centra ielās skatu pievelk humpalu tirgotavas un spēļu zāles. Četru, vienubrīd pat septiņu ellīšu dēļ Smiltene ieguvusi Mazās Lasvegasas iesauku. Pasīvā atpūta vismaz vasaras mēnešos šeit tomēr ir līdzsvarā ar aktīvo — tā vismaz vedina domāt dzīvā divriteņu tirdzniecība. Smiltenē ir divi specializēti veikali, kur iespējams veikt vellapēdu remontu, taču šie transporta līdzekļi zibina spieķus vēl četru tirdzniecības iestāžu skatlogos. Ja 6300 Smiltenes iedzīvotājiem pierēķina klāt aptuveni 10 000 ļaudis no apkārtnes pagastiem, iznāk viens riteņu veikals uz mazāk nekā 3000 cilvēkiem, lēš pedāļminēju iecienītākās vietas Velobode nr.1 saimnieks Andis Lapiņš. Rīgā šāds veloveikalu daudzums vienkārši neizdzīvotu.
Kalnu riteņu galvaspilsēta
Kādam puisietim ķēde ne tā sametusies. Citam vajagot nomainīt stūri. Tēvs uz vasaras beigām sācis domāt par stilīgu riteni meitai. Vēl kāda lēdija grib tikt pie velosipēda ķiveres. Tīņu delegācija ieradusies pēc četrām ventiļu micītēm. Plīsušas kameras var pat neskaitīt. Tāds ir sestdienas rīts Velobodē nr.1, dzeltenas trīsstāvu ēkas puspagrabā ierīkotā veikaliņā. Pilsētas nostūrī, ko tautā sauc par Kapsētskalnu, mierlaiku mājas sētas pusē dzied gailis, bet ielas malā piestāj riteņu entuziasti.
"Īstie riteņbraucēji", kas pedāļus min cauru gadu un kam velosipēds ir kā rokas vai kājas. Sportisti, kas, ja vajag, nobrauc 100 kilometru, un svētdienas braucēji, kas vasarā aizripina līdz ezeram, — tā klientus iedala A.Lapiņš. Svētdienas braucēju pulku šovasar būtiski papildinot cilvēki, kam krīzes laikā svarīgi ietaupīt benzīna naudu.
Kopš 1992.gada remontējis riteņus Valkas BMX komandas puikām, A.Lapiņš uz Smilteni pārcēlies 2000.gadā, lai velosipēdus palīdzētu tirgot kādam uzņēmējam, bet 2003.gadā ar domubiedriem atvēris pats savu veikaliņu. "Mauntinbaiku, BMX un freeride neoficiālā galvaspilsēta," tā nosaukta nelielā uzņēmuma mājaslapā Smiltene nav salīdzināma ar kādu no Holandes vai Beļģijas mazpilsētām. Te nav ne plakana reljefa, ne daudzo veloceliņu. Plezīram, protams, var izlaist līkumu pa nesen ierīkoto velotrasi mežā pie Niedrāja ezera. Taču pilsētā riteņbraucējs gan ne tik lielā mērā kā Rīgā ir spiests koķetēt ar automašīnām un gājējiem. Kaifs par laišanos lejā no stāvajām nogāzēm mijas ar svīšanu, rāpjoties kalnos. Stilīgi braucamie ar ātrumu pārslēdzējiem un platām riepām, ar ko lepojas lielākā daļa jauniešu, te patiesībā ir nevis šiks, bet dzīves nepieciešamība. Rūdītu senioru vidū gan joprojām populāri padomju velosipēdi un no Vācijas vesta "otro roku" manta, taču lietpratēja acs atšķirs arī mājās ķīlētus metāla zirgus ar veco Ērenpreisu rāmjiem. Toties starp pusmūža smilteniešiem ir proporcionāli daudz nopietnu šosejas ekspertu, kas uz kura katra riteņa vis nekāps. Tā ir pagājušogad mūžībā aizgājušā trenera Jāņa Akmentiņa skola.
Štromberga taisne
J.Akmentiņš, kura slavenākais audzēknis ir Barselonas olimpiādes šosejas riteņbraukšanas bronzas ieguvējs Dainis Ozols, kopš pagājušā gadsimta 60.gadiem ar riteņbraukšanu centās inficēt gandrīz jebkuru smiltenieti, kam bija sportiski dotumi. Deficīta laikos nopietna motivācija pievērsties šim sporta veidam bija iespēja saņemt lietošanā velosipēdu Start Šosse. Līdzās citiem šosejas riteņbraukšanas centriem — Kuldīgai, Tukumam, Dobelei un Talsiem — Smiltene bija vienīgā Vidzemē.
"Tas bija interesanti. Tad vēl nebija datoru un televizorā visu dienu nerādīja multenes," saka Ilgvars Plētiens, kurš pie J.Akmentiņa trenējies no 11 līdz 18 gadu vecumam. "Un meitenes tevi apbrīnoja! Tagad ir otrādi — ja esi ar pudeli vai smēķi, tad esi riktīgs cilvēks," pavīpsnā veloveikalā ienākušais vīrs labākajos gados. Kritērija braucienos Smiltenes ielas bijušas ciet, to malā — cilvēku jūra... "Tas saistās ar veselību, ko liela daļa tikai ar gadiem prot novērtēt," tā sportiskais smiltenietis raksturo ilgtermiņa ieguvumu. Glītais BH mauntinbaiks, kam mūsu sarunas laikā veikalā tiek likvidēta kāda tehniska ķibele, nesen viņu uzvedis Vaidavas kausa izcīņas goda pjedestālā.
Kopš kaimiņos Valmierā tapa Latvijā pirmā BMX trase, kur izaudzis Pekinas zelta laureāts Māris Štrombergs, šis adrenalīna pilnais sporta veids pieteicis nopietnu konkurenci šosejas riteņbraukšanai un kalnu divriteņiem. Smiltenes BMX trase ierīkota pirms 20 gadiem tikai gadu vēlāk nekā valmieriete. Viss joprojām notiek! "Štromberga treneris Ivo Lakučs bija Pekinā nozīmējis olimpiskās trases konfigurāciju," stāsta mazo Smiltenes sportistu treneris Ģirts Kātiņš, "un teica man: "Uztaisām pie jums olimpiskās trases finiša taisnes kopiju!" Treniņos puikām tā arī saku: "Tagad izbraucam Māra Štromberga taisni!"
Ģ.Kātiņu satieku pie divus kilometrus no Smiltenes ierīkotās Silvas trases, kur pirms 15. un 16.augustā gaidāmā Latvijas BMX nacionālā čempionāta azartiski darbojas 15 kluba Silvas ziķeri biedri. Treniņu skatās arī kluba vienīgā meitene 18 gadu vecā Sandra Aleksejeva, kura Eiropas BMX čempionātā šogad ieguva 5.vietu.
Smiltenes sporta skolai, kuras paspārnē bez futbola, vieglatlētikas, volejbola un orientēšanās sporta atrodas arī BMX, gan valsts patlaban piešķīrusi tikai 30% no vajadzīgā finansējuma un to pašu — tikai līdz 1.janvārim. "Ceram, ka Smiltenes novada pašvaldība būs saprotoša un radīs iespēju palīdzēt," saka sporta skolas direktors Ivars Joksts.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.