Latvijas galvaspilsētā vietējiem iedzīvotājiem un Rīgas viesiem jāsamierinās, ka pagaidām pilsētas ainavu bojā grausti. Kāda portlāla Diena.lv lasītāja sašutusi, ka pašvaldība nespēj pienācīgi apsaimniekot savus īpašumus, un tai piederošais objekts Sermuliņu ielā 14 izskatās pavisam "bēdīgi".
Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Ilze Krūkle pastāstīja, ka arī lasītājas pamanītais objekts ir pilsētas "graustu sarakstā". Minētajā vietā Rīgas pilsētas pašvaldības īpašums ir metāla konstrukcijas, ķieģeļu, mūra ēkas ievērojams dabīgs nolietojums un mehāniski bojājumi, kā arī lielākā noliktava ir degusi.
Minētais grausts pieder pie D kategorijas, kas nozīmē, ka "būves tiek uzturētas, kopumā ievērojot normatīvo aktu prasības, ir veikta šo objektu konservācija, kas nodrošina konstrukciju noturību ilgtermiņā, bet ilgstoši netiek veikta to pilna atjaunošana vai ilgstoši pārtraukta būvniecības ieceres realizācija, kas rada iespēju, ka būves tehniskais stāvoklis pasliktināsies un būs nepieciešams organizēt papildus pasākumus tās konservācijai". "Graustu sarakstā" ir divas objektu kategorijas - sabiedrisko drošību un kārtību apdraudošas būves un grausti, kas bojā pilsētas ainavu. Pirmie "graustu sarakstā" ir A kategorijas grausti, kas atzīti par ļoti bīstamiem cilvēka drošībai un dzīvībai.
Pērn, kad tika izveidots "graustu saraksts", tajā bija iekļauti 47 pašvaldības objekti, no kuriem divas trešdaļas atzina kā potenciāli bīstamus un kas varēja radīt būtisku sabiedriskās drošības un kārtības apdraudējumu sava tehniskā stāvokļa dēļ.
I.Krūkle pastāstīja, ka laika periodā no 2011. gada līdz šā gada 7.maijam pašvaldība ir nojaukusi 19 sev piederošos objektus. Šajā pašā laika periodā ir sakārtoti vai nojaukti 33 privātie objekti.
Uz jautājumu, cik graustus gadā pašvaldība nojauc, I.Krūkle sacīja, ka uz šo jautājumu nav iespējams tik precīzi atbildēt, jo lielākā daļa graustu ir privātīpašums un pašvaldībai neesot informācijas, ko īpašnieki plāno darīt, lai sakārtotu savu īpašumu.
Šobrīd graustu sarakstā ir palikuši 12 objekti, kuru piederība nav noskaidrota un kuri nav uzskatāmi par piekrītošiem zemes īpašniekiem.
Līdz šā gada beigām Īpašuma departaments plāno nojaukt vēl 19 no pašvaldībai piederošajiem graustiem. Tādējādi pašvaldība būs nojaukusi visus sev piederošos graustus, kuru tehniskais stāvoklis potenciāli varēja radīt sabiedriskā drošības apdraudējumu. Augustā tiek sagatavoti domes lēmumi par vēl sešu privāto graustu piespiedu sakārtošanu.
Jautāta, cik ilgi graustam "jāgaida rindā", kamēr to nojauks, I.Krūkle atzina, ka tas atkarīgs no tā, kāds ir tā stāvoklis un vai īpašums ir privātīpašums vai pilsētas pašvaldības īpašums.
Runājot par graustu nojaukšanas izmaksām, I.Krūkle sacīja, ka tas atkarīgs no nojaucamā objekta platības, gan no celtniecības materiāliem, no kā būvēta ēka. "Nojaukšanas izmaksas var variēt no pārsimt latiem par īslaicīgas pagaidu būves, piemēram, kioska, nojaukšanu, līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošu latu," sacīja I.Krūkle.
"Tā kā šobrīd konkursos uz nojaukšanu piedalās firmas, kas pašas nodarbojas ar būvgružu pārstrādi, nojaukšanas izmaksas ir salīdzinoši lētākas, kā tās būtu tikai par attiecīgās kubatūras nojaukšanu," piebilda Rīgas domes pārstāve.