Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, lielāko nozvejas pieaugumu veidos vimbu nozveja, kur paredzamais nozvejas pieaugums ir 92 kilogrami.
Skaidrojumā teikts, ka pašvaldības reizi gadā līdz 1.jūlijam valsts zinātniskajā institūtā Bior var iesniegt priekšlikumus par piekrastes ūdeņos noteikto zvejas limitu izmaiņām. Kad Salacgrīvas pašvaldība pērn to bija izdarījusi, institūts pēc situācijas analīzes secināja, ka novada piekrastes ūdeņos ar zivju tīkliem galvenokārt tiek zvejotas vimbas (vidēji 3,7 tonnas gadā) un asari (vidēji viena tonna gadā). Murdu nozveju pārsvarā veido asari (vidēji 3,1 tonna gadā), plauži un plekstes (0,6 tonnas gadā), kā arī vimbas (vidēji 0,5 tonnas gadā).
Vimbu zvejai limiti nav noteikti un pēdējos gados Rīgas līča piekrastē būtiskas pārmaiņas nav konstatētas, tāpēc institūts uzskata, ka iespējams mainīt pašvaldībai piešķirtos zvejas limitus - palielināt zivju tīklu limitu par pieciem tīkliem, vienlaikus samazinot zivju murda limitu par vienu zivju murdu, lai netiktu apdraudēts piekrastes zivju krājuma stāvoklis.
Pēc Latvijas Zivsaimniecības informācijas sistēmā pieejamās informācijas, 2015.gadā ar pašpatēriņa zveju Salacgrīvas novada piekrastes ūdeņos nodarbojās 34 personas, bet ar komerczveju - 30 komersantu.