Apstiprinājumu par vienības ierašanos šonedēļ guvis Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, tiekoties ar Vācijas bruņoto spēku vadību.
Pērn Latvijā ieradās Vācijas Bruņoto spēku 37.mehanizētās kājnieku brigādes vienība ar kājnieku kaujas mašīnām "Marder" no Saksijas, kas šeit uzturējās līdz novembra vidum un piedalījās militārās mācībās un treniņos kopā ar Latvijas un citu sabiedroto valstu karavīriem.
Tāpat AM informēja, ka kopš 2006.gada bruņojumā esošās triecienšautenes "G36" paliks Latvijas karavīru bruņojumā, paziņojis Graube. Šāds lēmums pieņemts pēc tikšanās ar Vācijas Bruņoto spēku vadību, kā arī pēc konsultācijām ar citu valstu bruņoto spēku ekspertiem, triecienšautenes "G36" ražotāju un secinājumiem, kas izdarīti arī pēc Latvijas bruņojumā esošo triecienšauteņu testēšanas.
Ar šādām triecienšautenēm tiks apbruņota arī Zemessardze un Valsts robežsardze.
Vācijas Bruņoto spēku komandiera vietnieks ģenerālleitnants Markuss Kneips sarunā ar Latvijas bruņoto spēku komandieri apstiprinājis, ka Bundesvērs turpinās izmantot triecienšautenes "G36" līdz ieroča tehniskās lietošanas beigām.
Kneips, kurš pats divas reizes bijis Vācijas kontingenta komandieris Afganistānā un komandējis alianses Ziemeļu reģionālo pavēlniecību Mazarišarīfā, norādījis, ka Vācijas karavīri "G36" izmanto arī starptautiskajās operācijās, tostarp arī operācijā Āfrikas valstī Mali.
Skaidrojot medijos izskanējušo informāciju par it kā konstatētiem tehniskiem trūkumiem ar Bundesvēra bruņojumā esošo triecienšauteni "G36", ģenerālleitnants Kneips uzsvēris, ka esošie ieroči neatbilst tikai no jauna izvirzītām prasībām, kādas tiem nebija izvirzītas 1995.gadā, kad Bundesvērs pieņēma lēmumu par "G36" iegādi, tolaik par galveno kritēriju nosakot samazinātu ieroča svaru. Viņš arī norādījis, ka, iespējams, tuvāko gadu laikā Bundesvērs pasūtīs jaunus ieročus, tāpēc ir sākta arī "G36" jauna prototipa testēšana, lai pārliecinātos, ka tas atbilst jaunajām prasībām.
Pašlaik Latvijā rotācijas kārtībā uzturas ASV karavīri, taču iepriekš Latvijas drošību stiprinājuši arī citu NATO valstu karavīri. ASV paziņojusi, ka Latvijā turpinās uzturēties tik ilgi, cik nepieciešams.
Pirms tam jau Lielbritānija bija paziņojusi, ka tā uz Baltijas valstīm sūtīs apmēram 100 savus karavīrus, savukārt Graube nesen aģentūrai LETA norādīja, ka britu karavīri Latvijā varētu ierasties šogad pirmajā pusgadā. Viņš arī teica, ka uz Latviju savus karavīrus varētu, iespējams, nosūtīt arī Čehija, kā arī interesi izrādījušas vēl citas valstis, kuras viņš tobrīd atturējās minēt.
Februāra beigās Čehijas aizsardzības ministrs Martins Stropnickis intervijā Čehijas Televīzijai paziņojis, ka Čehija ir gatava nosūtīt uz Baltijas valstīm un Poliju aptuveni 100 karavīru, lai stiprinātu NATO austrumu flangu un atturētu Krieviju no iespējamās agresijas.
Savukārt Polijas aizsardzības ministrs Antoni Macerevičs savam Latvijas kolēģim Raimondam Bergmanim šonedēļ apliecinājis, ka Polija uz Baltijas valstīm nosūtīs karavīru rotu.