ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa informē, ka ST atteikusies pieņemt pieteikumu, ko pirms mēneša tiesā iesniedza Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša palīgs Viktorija Voitešonoka.
Šāds lēmums pieņemts, jo pieteikuma autore nav pamatojusi to, ka viņas pamattiesību aizskārumu būtu radījusi tieši apstrīdētā norma. Pieteikumu atteikts pieņemt arī tādēļ, ka Voitešonoka nav ievērojusi termiņu konstitucionālās sūdzības iesniegšanai, papildināja Pauliņa.
Jau ziņots, ka sūdzībā tika lūgts atzīt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta 7.daļu par neatbilstošu Satversmes 1. un 107.pantam, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un noteic, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu.
Apstrīdētā likuma daļa nosaka, ka valsts un pašvaldību institūcijas pārskata amatpersonām (darbiniekiem) noteikto atlīdzību, ņemot vērā valsts ekonomisko attīstību, solidaritātes principu, kā arī izvērtējot ekonomisko situāciju valstī (iekšzemes kopprodukta izmaiņas, produktivitātes izmaiņas, inflācija, deflācija) un citus pamatotus kritērijus.
Voitešonoka lūdza atzīt apstrīdēto likuma daļu par spēkā neesošu no šīs normas spēkā stāšanas dienas.
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas pārstāvis Jānis Jaksons iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka tiesu darbinieki atkal ir aktualizējuši jautājumu par arodbiedrības dibināšanu, ko tika plānots izdarīt jau pērn. Šobrīd gan tiesu darbinieki vēl nav vienojušies par konkrētu arodbiedrības dibināšanas datumu.
Kā ziņots, pērn tiesu darbinieki vērsās pie valsts augstākajām amatpersonām, prasot novērst tiesību normu neievērošanu un nodrošināt vienlīdzības principa ievērošanu atalgojumu noteikšanā. Viņi aicināja amatpersonas iesniegt tiesu darbiniekiem konkrētus konstruktīvus risinājumus un priekšlikumus, norādot, ka gadījumā, ja vēstule tiks ignorēta un lūgumi netiks izskatīti un apmierināti, vairāku tiesu darbinieki apvienosies un solidāri rīkos streiku, tādā veidā izrādot savu nostāju pret nevienlīdzīgu attieksmi tiesu darbinieku atlīdzības noteikšanā. Tiesu darbinieki arī uzstāja, ka nepieciešams veikt viņu novērtēšanu un atbilstoši tam noteikt atalgojumu.
Pēc vēstules nosūtīšanas amatpersonām sākās ilgstošas diskusijas starp amatpersonām un tiesu darbiniekiem, kuru gaitā tiesu darbinieki panāca viņu darba novērtēšanas kritēriju izstrādāšanu un darba novērtēšanu.
Saskaņā ar tās rezultātiem pērnā gada rudenī 1446 tiesu darbiniekiem tika palielinātas algas, šim nolūkam tērējot 278 956 latus. Tiem darbiniekiem, kas darbinieku novērtējumā saņēmuši augstāko vērtējumu, alga palielināta par 5%, bet tiem darbiniekiem, kas saņēmuši vidējo novērtējumu, - par 2,5%.
Vidējā tiesu darbinieka mēnešalga pirms iepriekšminētā palielinājuma bija 333 lati pirms nodokļu nomaksas. Latvijas tiesās strādā vairāk nekā 1600 tiesu darbinieki.