Līgums par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa izbūvi tika noslēgts vēl pirms traģēdijas Maxima. Publiskajā iepirkumā uzvarēja pilnsabiedrība SBRE, ko veido divi būvniecības milži - RE & RE un Skonto būve. Pēc tam kad būvniecības darbi jau piecas reizes tika pārtraukti dažādu nepilnību dēļ, sestajā reizē tika iesaistīta Rīgas pilsētas būvvalde, kas darbus objektā apturēja.
Deformētā būve
Veselības ministrijā (VM) Dienai atklāj konstatētās nepilnības - garensiju deformācija, ar betonu pildīto kolonnu deformācija visā to augstumā, vietām pārrauti starpstāvu paneļu enkurojumi, tā deformējot stinguma disku. Pagrabstāvā pastiprināta mitruma izdalīšanās cauri plaisām un šuvēm sienās un griestos. Nav sasniegts vajadzīgais pāļu diametrs, tāpēc atsedzas tērauda armatūra. Izmantotās sijas nav lietojamas būvniecībā, tērauda kolonnas neatbilst būvkonstrukciju standarta prasībām. Ir notikusi deformācija, kuras iemesls - ūdens iekļūšana konstrukcijās, kas sasalstot izpleties.
Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dins Šmits Dienai apgalvo, ka atklātais nekādi nebūtu saistāms ar tiem iemesliem, kāpēc projekts tika apturēts iepriekš: "Tās bija tādas mazākas situācijas - būvnieki tās atrisināja un varēja turpināt strādāt tālāk." Būtībā slimnīcas pārstāvji nekādi nevarot ietekmēt notikumus, jo sadarbību ar SBRE regulē līgums. Savukārt VM pārstāvji teic, ka iemesls notiekošajam «varētu būt vesels apstākļu kopums». Viņi piemin, ka jau no 2013. gada beigām slimnīcas valde strādā nepilnā sastāvā, turklāt neviens no viņiem nebija speciālists ar zināšanām lielu infrastruktūras objektu būvniecībā. Šī gada februārī slimnīcas valde tika papildināta, lai tajā būtu būvniecības eksperts.
Slikts regulējums
Nekvalitatīvie projekti ir būvnieku atbildība. Runājot par RE & RE, Būvniecības kontroles valsts biroja vadītājs Pēteris Druķis Dienai skaidri uzsver: "Ja ir vairāki lieli objekti, kur skaidri redzams, ka būvnieks netiek galā ar tiem, viņam ir jāuzņemas atbildība. Turklāt šie notikumi nav tikai baumas, ir redzams, ka kompānija netiek galā." Druķis teic, ka pamatā visām šīm nelaimēm ir tas, ka valsts nav sakārtojusi regulējumu attiecībā uz konkrētām prasībām būvniekiem. «Mums nākas visu laiku cīnīties ar sekām. Ir jābūt uz izpildījumu vērstam regulējumam, kur ir precīzi jānorāda, kādi rādītāji ir jāsasniedz būvdarbu laikā," saka Druķis.
Visu Aļonas Zanderes rakstu Kārtējā cīņa ar sekām lasiet pirmdienas, 9.marta laikrakstā Diena!