Viņa uzsvēra, ka Kozlovskis ir ļoti apņēmīgs un pārliecinošs, kurš spējis darboties kritiskās situācijās, piemēram, kopā ar citu Eiropas Savienības valstu iekšlietu ministriem piedaloties lēmumu pieņemšanā pēc terorkatiem Parīzē. Tāpat kā satiksmes ministra pienākumu izpildītājs viņš palīdzējis dažu nedēļu laikā rast pieņemamu risinājumu par valsts atbalstu nacionālajai aviokompānijai airBaltic un tās flotes papildināšanu ne ar Krievijā ražotajām Sukhoi lidmašīnām. Straujuma uzsvēra, ka Kozlovska kandidatūra ir viņas personīga izvēle, uz ko viņa uzstās gan Vienotības valdē, gan sarunās ar citām partijām.
Par Kozlovska piemērotību uzņemties premjera amata pienākumus sarunā ar portālu Diena.lv izteicās arī Latvijas Universitātes profesors politologs Juris Rozenvalds.
Rihardu Kozlovski kā potenciālu premjera amata kandidātu varētu atbalstīt arī koalīcijas partneri, vēsta aģentūra LETA. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis žurnālistiem norādīja, ka premjera kandidatūrai jābūt sabiedrībā absolūti atbalstītai. Taujāts par Kozlovska kandidatūru, politiķis norādīja, ka ZZS par viņu ir pozitīvs viedoklis, jo viņš ir ilgstoši iepazīts ministra darba laikā.
Brigmanis norādīja, ka nevar pateikt priekšā citai partijai, kā rīkoties, taču, "ja jūs gribat no manis saņemt šo pozitīvo signālu, jūs esat saņēmuši - viņš ir laba kandidatūra, ja Vienotība par viņa virzīšanu izšķirtos".
Arī nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) varētu atbalstīt Kozlovska kandidatūru, liecina neoficiālā informācija. Viņš spēj atzīt kļūdas un ir vērsts uz kompromisiem, norāda partijas pārstāvji. Oficiāli par šo jautājumu NA nav lēmusi, tomēr valdes un frakcijas lēmums paredz, ka Vienotības līdere Solvita Āboltiņa nebūtu atbalstāma kā premjera amata kandidāte.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis šonedēļ sāks sarunas ar Saeimā ievēlēto partiju pārstāvjiem par jaunās valdības izveidi, liecina Valsts prezidenta darba kārtība.
Ceturtdien plkst.12 viņš tiksies ar partijas Saskaņa pārstāvjiem, plkst.13:30 - ar Vienotības pārstāvjiem, bet plkst.15 - ar Zaļo un zemnieku savienības pārstāvjiem. Savukārt piektdien no plkst.9 notiks Vējoņa sarunas ar NA, no plkst.10:30 - Latvijas Reģionu apvienības, bet plkst.12 - No sirds Latvijai pārstāvjiem.
Pašlaik partneri norāda, ka tieši Vienotībai būtu jāvirza nākamais premjera amata kandidāts. Kozlovskim varētu būt atbalsts arī Vienotībā, tomēr netiek izslēgta iespēja, ka kandidēt uz šo amatu varētu arī Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība). Viņa sarunā ar aģentūru LETA nekomentēja, vai premjera amata kandidāts varētu būt iekšlietu ministrs Kozlovskis.
"Mēs nedzīvojam monarhijā, kur karaļi nosauc savu pēctečus," teica Āboltiņa, uzsverot, ka par šo jautājumu, tāpat kā par viņas pašas iespējamo kandidatūru uz šo amatu, diskutēs partijas valde.
Pašreizējā valdības vadītāja uzskata, ka jauno Ministru kabineta sastāvu vajadzētu apstiprināt vēl šogad. Viņa gan esot saņēmusi koalīcijas lūgumu demisiju atlikt līdz gada beigām, taču viņa to nosauca par destruktīvu diskusiju. Pēc Straujumas domām, darbs jāturpina pašreizējai koalīcijai, taču iespējama Latvijas Reģionu apvienības piesaistīšana.
Straujuma, tāpat kā no rīta pēc tikšanās ar Valsts prezidentu, uzsvēra, ka viņas vadītā valdība spējusi izdarīt daudz, taču pašlaik būtu jānāk jauniem cilvēkiem. Šāda doma viņai bija izkristalizējusies jau sen, taču bija jāpaveic konkrēti etapi, tostarp viens no tiem ir budžeta pieņemšana, savukārt viņai kā valdības vadītājai vēl jāpameklē Davosas forums Ķīnā, uz ko ir uzaicināta.
Straujuma uzsvēra, ka lēmums par demisiju bijis izsvērts un pārdomāts.
Jau vēstīts, ka Straujuma pirmdienas rītā pēc ārkārtas tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni paziņoja par demisiju. Par to paziņojot, viņa pateicās visiem kolēģiem par darbu, atsaucoties uz Latvijas veiksmēm viņas valdības laikā. Viņa uzskaitīja, ka viņas premjerēšanas laikā paveikta elektroenerģijas tirgus sakārtošana, nodrošināts atbalsts jaunajām ģimenēm mājokļa iegādei, kā arī pieņemti divi valsts budžeti. Vērojama iekšzemes kopprodukta palielināšanās, darba samaksas pieaugums, bezdarba līmeņa samazināšanās un ir veiksmīgs investīciju pieaugums un pozitīvs eksporta pieaugums.
"Ir pagājis noteikts laika posms, valdība ir pieņēmusi divus budžetus, valdība ir veiksmīgi pavadījusi prezidentūru [Eiropas Savienības padomē], par kuru joprojām saņemam uzslavas. Valsts atrodas labā stāvoklī," teica Straujuma. Viņa to pamatoja ar augošajiem ekonomiskajiem rādītājiem.
Taču pašlaik "pēc šī perioda nepieciešamas jaunas idejas, jauns pienesums, jauna enerģija" uz padarīto darbu pamata, uzsvēra premjerministre.
Savukārt Vējonis pateicās Straujumai par Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā "veiksmīgu novadīšanu", kā arī pauda atzinību par drosmi uzņemties premjera amatu, kad "neviens to nevēlējās". Prezidents arī paziņoja, ka plāno "pavisam drīz sākt diskusijas ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem par nākotnē darāmajiem darbiem, nākamo premjera un ministru amatu kandidātiem."
Valsts prezidents pauda nožēlu, ka iekšpolitisko strīdu dēļ nav pilnvērtīgi izmantots vēlētāju dotais mandāts.
"Man ir jāpauž nožēla, ka iespēja netika izmantota iekšpolitisko strīdu dēļ," teica Vējonis. Viņš uzsvēra, ka jaunās valdības izveidi nedrīkst vilkt garumā un Vējonis jau drīzumā plāno sarunas ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem par koalīciju, nākamās valdības vadītāja un ministru amatu sadalījumu.
Valdība Straujumas vadībā turpinās strādāt līdz jauna Ministru kabineta apstiprināšanai.
Jāatgādina, ka Straujuma ir premjerministres amatā kopš 2014.gada 22.janvāra, kad viņa amatā nomainīja Valdi Dombrovski, kurš par demisiju paziņoja 2013.gada 27.novembrī, sešas dienas pēc traģēdijas Zolitūdē, lielveikalā Maxima.
Laikraksts Diena pirmdienas rītā jau vēstīja par Vienotības kongresu, kurā ministru prezidentes runa bija veidota kā atskats uz paveikto. Kongresā gan nekādi skaļi paziņojumi netika izziņoti.
LTV pirmdienas rītā vēstīja, ka ka Straujuma svētdien vakarā nosūtījusi īsziņu partijas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai un valdes locekļiem, informējot par demisiju.
Pagājušā nedēļā intervijā, kurā Straujuma jau atzina, ka "domās jau ir Saeimā" žurnālam SestDiena kā iespējamos premjera amata kandidātus no Vienotības rindām minēja iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski, ārlietu ministru Edgaru Rinkēvič, Cēsu mēru Jāni Rozenbergu un Salaspils novada vadītāju Raimondu Čudaru.
Ziņa papildināta ar 7. un 8.rindkopām par Valsts prezidenta sarunām ar partijām