Fakts, ka gadagrāmata tapusi ar Ārlietu ministrijas (ĀM) atbalstu, tostarp, piešķirot LĀI pētniecībai valsts budžeta līdzekļus, izraisījušas diskusiju augstos toņos, intervijā Dienai atzina JV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks un Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis. Diena politiķim šo jautājumu uzdeva kontekstā ar aizkulišu runām, ka nākamajā koalīcijā, par kuru notiek neformālas partiju konsultācijas, vairs varētu neatrasties vieta Progresīvajiem, kuru nostāja Palestīnas jautājumā var būt apgrūtinoša mūsu ārpolitikas veidotājiem, ņemot vērā stratēģiskā partnera ASV jauno prezidenta administrāciju un tās izteikto proizraēlas pozīciju.
Vienotības iekšējā diskusijā par LĀI gadagrāmatā ietverto rekomendāciju saturu nācies skaidroties ārlietu ministrei un nonākts pie kopīgas izpratnes, ka “nākotnē būs jāskatās uz priekšu, kādā veidā tad konkrētos neatkarīgos pētījumus veic”. Piemēram, ĀM būtu precīzāk jānorāda, ka tās sadarbība kāda darba tapšanā aprobežojas tikai ar finansējumu, kas nenozīmē, ka tā atbalsta darba saturu.
A.M.: Ja jūs runājat par vēlamo piecu partiju koalīciju, tad sanāk, ka tas šobrīd politiskajā vidē cirkulējošais uzstādījums, ka ir centieni izveidot jaunu četru partiju koalīciju bez Progresīvajiem, nāk no NA un AS, nevis no JV, kurai kā premjeres un ārlietu ministres partijai, piemēram, jaunajos starptautiskās politikas apstākļos Progresīvie kļuvuši par problemātisku koalīcijas partneri?
A. L.: Kopumā tā varētu kļūt par problēmu, ja viņi spiestu pieņemt attiecīgus lēmumus nu, piemēram, atzīt Palestīnas valsti vienai pašai Latvijai (smejas). Jā, jums taisnība [par ārpolitisko aspektu], bet mēs jau iekšienē arī runājam un es nekautrējos koalīcijas iekšienē un ar konkrētiem deputātiem (nesaukšu vārdā) par to runāt par to pašu atbalstu Palestīnai un šīm lietām, un nekautrējos teikt, kam es nepiekrītu.
Nupat taču Latvijas Ārpolitikas institūts mūsu ārpolitikas veidotājiem savā 2025. gada gadagrāmatā rekomendēja, ka Palestīnas valsts atzīšana ir “jāizvirza par prioritāti”, ka “rūpīgi jāizvērtē un, ja nepieciešams, jāierobežo sadarbība ar Izraēlas valdības pārstāvjiem” un vēl visādas interesantas lietas.
Nu labi, mēs jau šito redzējām soctīklos, bet to es neuzskatu par.. kaut kāda akadēmiskā brīvība taču ir. Vai tas ir labi, ka valsts budžeta finansējums tiek dots… Skaidrs, ka mēs nepiekrītam šādam viedoklim.
Bet jūs to savai ārlietu ministrei norādījāt?
Skaidrs, ka mēs esam norādījuši.
Un jūs pajautājāt, kādēļ, izlasot tās rekomendācijas, Ārlietu ministrija neatsauca savu patronāžu pār šo darbu?
Nu, kādu patronāžu? [Atbalsts tika sniegts] 20 gadus, lai palīdzētu veidoties akadēmiskajai videi un pētījumiem, un jūs redzat, kādi dažādi cilvēki ir vadījuši institūtu.
To es labi atceros, jūsu Ati Lejiņu un tagad Progresīvo aizsardzības ministru Andri Sprūdu ieskaitot. Bet tās gadagrāmatas titullapā stāv rakstīts, ka “projektu atbalsta Latvijas Republikas Ārlietu ministrija”, cik saprotu, arī finansiāli. Un jūsu ārlietu ministre ir viena no autorēm, lai gan es, protams, saprotu, ka viņa to nodaļu nav rakstījusi un arī uz prezentāciju neaizgāja, kas man iekrita acīs, lai gan kā oficiālais iemesls tika minēta sasirgšana. Gadagrāmatas titullapā ierakstīta atruna, ka šajā izdevumā paustie autoru viedokļi nepārstāv ne Ārlietu ministrijas, ne kādu citu oficiālu viedokli, lai gan šāda atruna tur ir bijusi gadiem ilgi no tā tapšanas pirmsākumiem.
Jā, nu budžeta līdzekļi tur ir, bet Braže jau neraksta par Palestīnas atzīšanu. Līdz ar to nākamreiz ir vienkārši uzmanīgāk precīzi jāieraksta, ja tur ir budžeta līdzekļi. Tāpat kā, kad ceļu būvē, tad tur ir uzlikta zīme un skaidri un gaiši uzrakstīts, ka par Eiropas Savienības naudu to ceļu būvē, nevis, ka Eiropas Savienība atbalsta tieši tāda dizaina ceļu ar konkrēti tādām apmalēm. Līdz šim tas ir strādājis lieliski un, protams, jāsaprot, ka pētniekiem nevar uzspiest valdības partiju viedokli vai koalīcijas viedokli, pētnieki ir neatkarīgi.
Bet, vai Ārlietu ministrijai nebija jādistancējas, iepazīstoties ar to saturu pilnībā?
Es jau esmu distancējies, kā jūs redzat tagad. Un arī iepriekš.
Jūs Vienotības iekšienē ar savu ārlietu ministri to visu apspriedāt?
Jā, tieši to apspriedām un kā vēl apspriedām. Tā bija diezgan asa, nu ne asa, bet, kā lai pasaka... diezgan skaļa apspriešana. Gala rezultātā mēs zinām, ka līdz šim 20 gadus līdzekļi no valsts budžeta akadēmiskās vides veicināšanai pētījumiem ir doti un nākotnē būs jāskatās uz priekšu, kādā veidā tad konkrētos neatkarīgos pētījumus veic.