Strautmane: Sabiedrisko mediju apvienošanas variants ir labas apsaimniekošanas solis

Latvijas Televīzijas vakara ziņu radījuma Panorāma vadītājs un Latvijas Žurnālistu asociācijas pārstāvis Arnis Krauze tēlaini izteicās, ka viņam pie atslēgām ir divi piekariņi, viens no agrākās darba vietas Latvijas Radio un otrs no Latvijas Televīzijas, un viņš būtu priecīgs, ja būtu tikai viens piekariņš. Viņš uzskata, ka jau patlaban notiek abu mediju sadarbība, kā piemēru minot gan Latvijas Televīzijas, gan Latvijas Radio laika ziņu prezentētāju Tomu Brici.

Pēc Krauzes domām, šis neformālais apvienošanās process būtu jāturpina iespējami strauji, un izteica atbalstu NEPLP izteiktajam otrajam variantam par mediju apvienošanu.

Līdzīgās domās bija žurnāliste Baiba Strautmane, kura piekrita NEPLP priekšsēdētāja Aināra Dimanta teiktajam, ka apvienošanās variants ir labas apsaimniekošanas solis, jo notiktu šīs administrācijas un grāmatvedības apvienošana. Būtiski, ka jābūt koleģiālai redakcionālai pārvaldībai.

Uzrunājot komisijas sēdi, Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Edgars Kots atkārtoja jau agrāk intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" teikto, ka galvenais, kas būt jāmaina, ir likumdevēju un valsts attieksme pret sabiedriskajiem medijiem, kas vismaz Latvijas Televīzijas gadījumā, viņaprāt, "tiek turēti badā". Un prioritāri būtu jārisina abu mediju īstermiņa finansiālās vajadzības, tikai pēc tam var domāt par šī jaunā medija veidošanu.

Latvijas Radio ģenerāldirektors Jānis Siksnis izteica zināmu skepsi par piedāvāto variantu, norādot uz igauņu pieredzi, kas centušies to īstenot. Viņam pēc nesenās vizītes Igaunijā tas licies ne īpaši veiksmīgs tādēļ, ka abas organizācijas atrodas atsevišķās ēkās, un tādēļ, ka ir būtiska atšķirība starp radio un televīzijas darbinieku atalgojumu. Radio darbiniekiem maksājot par trešdaļu mazāk nekā televīzijas darbiniekiem.

Kā ziņots, NEPLP atbalstījusi koncepcijas variantu, kas paredz pakāpenisku un pilnīgu sabiedriskā medija konverģenci, veidojot jaunu sabiedrisko mediju.

Atbalstītais modelis paredz, ka Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio saturā un struktūrā notiek būtiskas izmaiņas, kas vērstas uz to, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu nodrošināta piekļuve daudzveidīgai informācijai. Šo modeli iespējams realizēt pakāpeniski, un tas paredz esošo resursu sinerģiju, sadarbojoties veidot multimediālus projektus un veidot vienotu un modernu tehnoloģisko infrastruktūru.

Reformas ir īstenojamas pakāpeniski, sākot ar daļēju konverģenci.

Plānots apvienot administratīvo un atbalsta funkciju veikšanu, bet Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmu zīmolus saglabāt. Iecerēts nostiprināt programmu autonomo statusu gan redakcionālās neatkarības, gan finansējuma ziņā un vienlaikus īstenot medija redakcionālās vadības koleģiālo principu.

Redakcijas plānots apvienot tādā veidā, lai netiek ierobežota redakcionālā daudzveidība un tiek veicināta radošā darbība, ieskaitot ziņu dienestus.

Īstenojot šo variantu, iespējama sabiedriskā medija tiesiskā statusa maiņa no kapitālsabiedrības uz atvasinātu publisko tiesību personu, kas nozīmētu sabiedriskā medija iziešanu no reklāmas tirgus. Tiktu veidota vienota atbalsta infrastruktūra, ieskaitot ēkas.

Izvēlētā risinājuma varianta ietekmes novērtējumam uz valsts budžetu un potenciālo investīciju aprēķinos tika izmantoti pēc NEPLP pasūtījuma veiktie auditorkompānijas Ernst&Young aprēķini 2011.gadā, turpmāk paredzot veikt detalizētu finanšu analīzi, situācijas izpēti un detalizētu tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi un projektu portfeļa izveidi 2012.gadā un 2013.gadā, kas noteiktu projektam realizācijai nepieciešamās finanses un darbības katrā no plāna realizācijas posmiem.