Viņš skaidroja, ka, tāpat kā auditoram parastā uzņēmumā, FKTK uzdevums nav atklāt noziedzīgas darbības. Regulatoram var paveikties un tas var uziet noziedzīgu darbību pazīmes, ko tālāk šķetināt likumsargiem, tomēr acīmredzot Krājbankas gadījumā tas nav noticis.
"Man šķiet, ka pieejamā informācija ir pietiekami skaidra, ka te notikušas noziedzīgas darbības. Tā nav tikai biznesa kļūda," sacīja ekonomists.
Strazds norādīja, ka Krājbankas kraham būs ietekme uz Latvijas ekonomiku, tomēr, tā kā banka nav sistēmiska, problēmas nebūs dramatiskas. Faktiski galvenā problēma Krājbankas gadījumā esot depozīti.
Aptuveni puse bankā izvietoto līdzekļu tiks izmaksāti saskaņā ar noguldījumu garantiju shēmu. Līdz ar to ir jautājums, kas veido pārējos līdzekļus - tie varētu būt uzņēmumi, kuru līdzekļi Krājbankā pārsniedz garantētos 100 000 eiro (70 000 latu), tās ir valsts un pašvaldību organizācijas, kā arī turīgas privātpersonas, kuru noguldījumi pārsniedz valsts garantēto summu.
Kā pieļāva Strazds, atsevišķiem uzņēmumiem varētu iestāties maksātnespēja Krājbankā zaudēto līdzekļu dēļ.
Savukārt starpbanku tirgū Krājbankai izsniegts salīdzinoši maz aizdevumu, līdz ar "infekcija" uz citām bankām neizplatīsies.