Jūlija vidū Francijas valdība ierosināja samazināt valsts brīvdienu skaitu par divām no kopumā 11. Tas ir viens no vairākiem nepopulāriem priekšlikumiem, ko Francijas valdība ir likusi priekšā, lai lāpītu valsts budžetu. Arī Latvijā ik pa laikam uzvirmo runas par to, ka pie mums ir pārāk daudz brīvdienu. Tomēr tas ir jautājums, kas skatāms kopā ar citiem faktoriem – darbinieku produktivitāti, darba tirgū iesaistīto cilvēku skaitu, tostarp nepilnās slodzēs, atvaļinājuma dienu skaitu u. c.
«Iespējams, ja tiktu noņemta viena brīvdiena, varētu būt neliels pozitīvs pienesums iekšzemes kopproduktam (IKP). Tomēr tas visdrīzāk būtiski nemainītu mūsu IKP trajektoriju vai budžeta ieņēmumus, bet varētu izraisīt neapmierinātību sabiedrībā,» teic Swedbank Latvija galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija. Turklāt, ņemot vērā nostrādāto stundu skaitu dažādās Eiropas Savienības (ES) valstīs, top skaidrs, ka daudz svarīgāks lielums par darba dienu vai nostrādāto stundu skaitu ir darbinieku produktivitāte.
Ietekme ir
Kopējais brīvdienu skaits Latvijā (12 gadā), pēc starptautiskiem salīdzinājumiem, nav zems, bet nav arī pārmērīgi augsts. Viena papildu brīvdiena var samazināt Latvijas ekonomikas apjomu (jeb IKP) līdz pat 0,2%. Naudas izteiksmē tie būtu 80 miljoni eiro jeb vidēji nedaudz vairāk par 40 eiro uz katru Latvijas iedzīvotāju, liecina Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova pētījums. Diemžēl Latvijas Banka neskaidro brīvdienu skaitu kopskatā ar produktivitāti, darba tirgū iesaistīto cilvēku skaitu u. tml.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) IKP un vairāku citu rādītāju laika rindas tiek publicētas gan neizlīdzinātas, gan «kalendāri izlīdzinātas» – tātad koriģētas ar darba dienu skaitu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 2. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00