LM Sociālo pakalpojumu departamenta vadītājs Aldis Dūdiņš, sēdē atskaitījās par projektā jau paveikto, uzsverot, ka "mēs tiekam ļoti cieši uzmanīti šajā jautājumā", ar to norādot, ka valsts paveikto deinstitucionalizācijā un attieksmes maiņā pret cilvēkiem ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem izvērtē arī Eiropas instances un organizācijas. Vienlaikus Dūdiņš klāstīja, ka nereti arī jomas speciālisti uzskata, ka klientiem jau tiek nodrošināti vajadzīgie pakalpojumi institūcijās.
Ministrija gatavojoties meklēt iespējas sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus nodrošināt arī pēc tam, kad 2023.gadā pašvaldību deinstitucionalizācijas projekti tiks īstenoti.
Savukārt Piļāne pēc LM pārstāvja prezentācijas norādīja, ka saskaņā ar Tiesībsarga biroja veikto aptauju pašvaldību sociālajos dienestos un aprūpes centros, projektā iesaistīta vien neliela daļa institūcijās esošo klientu, turklāt iespējas izvēlēties jaunu dzīvesvietu un pakalpojumus ir niecīgas. Sociālajos dienestos trūkstot ne tikai darbinieku, bet arī koordinētas informācijas no LM. Tāpat pašvaldību pārstāvji pauduši, ka nav metodikas darbam ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, nav mājokļu.
Lielākā daļa - 80% - aptaujāto vecāku, kas aprūpē bērnus ar garīga rakstura traucējumiem, Tiesībsarga birojam arī norādījuši, ka viņi neizjūt valsts vēlmi palīdzēt un risināt dažādas problēmas, kas saistītas ar bērnu aprūpi. Tāpat vecāki norādījuši, ka ne visi bērni ar šiem traucējumiem, īstenojot deinstitucionalizācijas projektu, ir izvērtēti. Arī bērniem pieejamo pakalpojumu klāsts ir neliels.
Piļāne komisijas sēdē vairākkārt aicināja LM ieklausīties nevalstisko organizāciju paustajā par nepieciešamo atbalstu, jo bieži vien tieši nevalstiskais sektors problēmas zina vislabāk, jo ir saskarsmē ar pakalpojumu saņēmējiem.
Savukārt pašvaldību pārstāvji sēdē akcentēja, ka bieži deinstitucionalizācijas projektā ietverto aktivitāti īstenošanu kavē finansējuma trūkums, jo valsts ierobežojusi aizdevumu pieejamību.
Jau vēstīts, ka līdz 2022.gada beigām 78 pašvaldībās tiks radīta sabiedrībā balstīta sociālo pakalpojumu infrastruktūra, aģentūru LETA informēja LM pārstāve Aiga Ozoliņa.
Ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu piecos plānošanas reģionos tika izstrādāti deinstitucionalizācijas plāni, kas paredz Eiropas Reģionālās attīstības fonda investīcijas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūrā 78 pašvaldībās.
Plāni paredz, ka līdz 2022.gada beigām tiks radīta sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūra, kur cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, bērni ar funkcionāliem traucējumiem un bez vecāku gādības palikušie bērni varēs saņemt pakalpojumus, kas dod iespēju dzīvot ģimeniskā vidē, attīstīt un pielietot savas prasmes.