Tiesību eksperti: Saeimas atlaišana ierosināta atbilstoši Satversmei

“No procesuālā viedokļa viss izskatās nevainojami, jo jāatzīst: ja Satversmē nav nekādu priekšnoteikumu, tad nav iespējama arī to neievērošana no Valsts prezidenta puses”, norāda Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras vadītājs, profesors Ringolds Balodis.Viņš uzsver, ka Satversmē nav noteikti arī termiņa ierobežojumi, kā tas ir Satversmes 14.pantā par tautas rosinātu Saeimas atlaišanu, taču ierobežojumiem vajadzētu būt: “Manuprāt, būtu tikai loģiski šādu termiņu - liegt rosināt atlaist Saeimu pusgadu pirms Valsts prezidenta pilnvaru beigām - attiecināt, ne tikai tautai rosinot nobalsošanu par Saeimas atlaišanu, bet arī to rosinot Valsts prezidentam. Tas būtu pamatoti un novērstu pārmetumus par iespējamu impulsīvu rīcību, kā tas ir pašreiz, kad vien dažas dienas pirms sava termiņa beigām Valsts prezidents rosināja atlaist parlamentu.”Tajā paša laikā juridiskas pretrunas Valsts prezidenta rīcībā nevar konstatēt. “Morālas dabas pārdomas, protams, nāk prātā, jo Valsts prezidents savu pārvēlēšanu uz otro termiņu bija uzticējis parlamentam, kuru uzskatīja par necienīgu turpināt darbu,” viņš piebilst.Arī Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors Mārtiņš Mits atzīst, ka Valsts prezidents ir rīkojies saskaņā ar Satversmi, jo tajā noteiktie juridiskie priekšnoteikumi Saeimas atlaišanai aprobežojas ar procedūras jautājumiem, kas šajā gadījumā ir ievēroti. “Satversme atšķirībā no daudzu citu valstu konstitūcijām neparedz nekādus īpašus juridiskus priekšnoteikumus, kuriem iestājoties Valsts prezidents varētu lemt par Saeimas atlaišanu. Tātad Satversme sniedz plašas pilnvaras Valsts prezidentam kā vienam no konstitucionālajiem orgāniem izvērtēt valstī notiekošos politikas procesus un, saskatot nopietnas krīzes pazīmes, pieņemt lēmumu uzsākt Saeimas atlaišanas procedūru”, uzsver M.Mits.Turklāt Valsts prezidents iepriekš vērsies ar likumdošanas iniciatīvu gan 9., gan 10. Saeimā, cita starpā aicinot noteikt ierobežojumu Saeimas atlaišanas tiesību izmantošanai pirms Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām, taču šīs iniciatīvas nav radušas izpausmi Satversmes grozījumos, atgādina jurists“Var uzskatīt, ka zināmā mērā Saeima ir netieši izteikusi atbalstu esošajam regulējumam un pārmetumi, jo īpaši no Saeimas deputātu puses, attiecībā uz Saeimas atlaišanas rosināšanu Valsts prezidenta pilnvaru pašā beigu posmā nav pamatoti,” akcentē jurists.Tāpat uzskata LU Juridiskās fakultātes docente Annija Kārkliņa: “Valsts prezidents, ierosinot Saeimas atlaišanu, ir rīkojies atbilstoši Satversmei. Satversmes 48. pants neizvirza nekādus juridiskus priekšnoteikumus, kuros gadījumos Valsts prezidentam ir tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu - šāda lēmuma pieņemšana ir atkarīga no prezidenta ieskatiem. Protams, sagaidāms, ka Valsts prezidents šīs tiesības izmantotu tikai tiešām būtisku valstisku problēmu gadījumos vai arī viņam ir fakti vai pamatotas aizdomas par to, ka Saeima kā tautas priekšstāvniecības institūcija vairs nerīkojas tautas interesēs”.Viņa atgādina, ka kopš Valsts prezidenta Valda Zatlera šā gada 28. maija paziņojuma ir izskanējuši atsevišķi viedokļi par to, ka Valsts prezidents, iespējams, nebija tiesīgs ierosināt Saeimas atlaišanu, jo Satversmes 14. pants nosaka gadījumus, kad Saeima nav atsaucama, un ka arī uz Satversmes 48. pantu pēc analoģijas būtu attiecināmi 14. pantā noteiktie ierobežojumi.“Jānorāda, ka Satversmes 14. un 48. pants paredz divus atšķirīgus mehānismus. Proti, Satversmes 14. pants nosaka Saeimas atsaukšanas tiesības - t.i., procedūru, kādā tauta rosina tautas nobalsošanu un atsauc parlamentu. Savukārt 48. pants regulē Saeimas atlaišanu, procedūru, kuru iniciē Valsts prezidents, bet gala lēmumu nodod izlemšanai tautai”, pamato juriste.Viņasprāt, Satversmes 14.pantā noteiktajām tautas tiesībām rosināt Saeimas atsaukšanu šie ierobežojumi ir pamatoti - to galvenais mērķis ir novērst pārāk biežas Saeimas atsaukšanas iniciēšanas, piemēram, ja vēlētājus neapmierinātu vēlēšanu rezultāti, bet tas nav attiecināms uz prezidenta tiesībām.Jau vēstīts, ka advokāts Viktors Tihonovs uzskata, ka Saeimas atlaišana veikta nelikumīgi. Tihonovs atsaucas uz Satversmes 14.pantu, kas paredz iespējas tautai atlaist Saeimu, uzsverot, ka tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu "nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts Prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu".