Uzturlīdzekļu garantiju fonda direktors Edgars Līcītis šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē papildināja, ka uzturlīdzekļi līdz 21 gada vecumam tiktu izmaksāti tādā gadījumā, ja jaunieši pēc pilngadības sasniegšanas turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību.
Likumprojekta izstrādātāji uzsver, ka tādā veidā tiktu atbalstīti tie bērni, kuri mācās, veicinot arī vispārējās izglītības iegūšanu.
Paredzēts, ka šīs likuma normas stātos spēkā 2017.gada septembrī.
Tāpat paredzēts atvieglot uzturlīdzekļu saņemšanas kārtību, kas notiks bez tiesas nolēmuma. Pašreizējā kārtība ir ļoti ilga - vismaz līdz deviņiem mēnešiem, savukārt jaunā kārtība ilgtu apmēram divus līdz trīs mēnešus.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) uzsvēra, ka darbs ir pabeigts un tas ir balstīts uz "mūsu 11 mēnešu pieredzi", kopš tiek publiskoti alimentu nemaksātāju vārdi. Pēc viņa teiktā, šis papildinājums ir par pamatu tam, ka ir iespējams veikt grozījumus likumā.
Patlaban bērnu vecāki saņem uzturlīdzekļus līdz 18 gadu vecumam, bet, pēc ministra domām, tas ir netaisnīgi, tāpēc ministrija piedāvā paaugstināt šo slieksni līdz 21 gada vecumam, sasaistot uzturlīdzekļu izmaksu ar izglītības iegūšanas slieksni.
Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone sacīja, ka šāds likumprojekts ir Latvijas iedzīvotāju interesēs. Tiesnese uzsvēra, ka līdz ar jauno regulējumu tiktu atvieglota tiesu noslogotība.
Vilsone pastāstīja, ka pērn rajona (pilsētu) tiesās saņemto uzturlīdzekļu piedziņas lietu skaits bija 4841 lieta.
Labklājības ministrijas pārstāve kopumā atbalsta šos grozījumus, bet pauda, ka bažas rada uzturlīdzekļu sasaiste ar izglītību.
Tiesībsarga biroja pārstāve pauda, ka arī atbalsta grozījumu veikšanu, un jo sevišķi slavēja saņēmēju vecuma sliekšņa palielināšanu. Arī viņa izteicās, ka regulējumā būtu iestrādājami aspekti par izņēmuma gadījumiem.
Komisija konceptuāli likumprojektu atbalstīja. Tā lēma, ka tagad likumprojekts nododams Saeimas Prezidijam ar lūgumu to nodot komisijai, tomēr deputāti diskutēja arī par to, ka varētu grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un pagūt likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.